(Turpinājums. Sākums 16.07.09., 23.07.09., 30.07.09., 06.08.09., 13.08.09.)
Nopietni vaibsti Bratskas pilsētas sejā
10. ekspedīcijas dienā dodamies tālāk uz Irkutsku. Ir svētdiena, 12. jūlijs. Vladimirs ierosina izbaudīt braucienu pa Angāras upi ar vienu no pasaulē ātrākajiem pasažieru kuģiem. Tas kursē dažas dienas nedēļā, un svētdiena ir viena no tām.
Pa ceļam uz kuģa piestātni priecājamies par rīta saules pielietajiem mežu masīviem abās pusēs modernajai šosejai. Pabraucam garām kūpošajiem alumīnija rūpnīcas skursteņiem un tuvojamies draudīgiem meža kombināta skursteņiem. Nemaz nav jābūt lielam speciālistam, lai pateiktu, ka šajā gadījumā atmosfērā tiek ievadītas kaitīgas dūmgāzes. Aizdomas apstiprina Svetlana, piebilstot, ka šoreiz situācija nav tik slikta, jo vējš pūš prom no pilsētas, ūdenskrātuves virzienā. Bet, mainoties vēja virzienam par 180 grādiem, pilsēta tiek piepludināta ar nepatīkamu smaku. Taču pilsētas iedzīvotāji līdz šim ar to ir samierinājušies. Kā situāciju stabilizējošie faktori ir rūpnīcas īpašnieku vēlēšanās vairāk nopelnīt un pilsētnieku nevēlēšanās konfliktēt ar lielāko darba devēju.
Meža kombināts ir lielākais Bratskas pilsētas uzņēmums. Patlaban tajā tiek nodarbināti vairāk nekā 700 darbaroku pāri. Salīdzinājumā ar Bratskas HES tas ir 10 reižu vairāk, bet pēc saražotās produkcijas apjoma vērtības izteiksmē – tikai 2,5 reizes vairāk. Turklāt ražošanas process ir salīdzinoši nekaitīgs apkārtējai videi, jo absolūti nekaitīga ražošana nepastāv. Katrs ražošanas process lielākā vai mazākā mērā atstāj nelabvēlīgu ietekmi uz vidi, un elektroenerģijas ražošana, izmantojot ūdens kinētisko enerģiju, nav izņēmums. Šajā gadījumā ir runa par atsevišķām zivju sugām, kuras nav sastopamas Angāras upē pēc Bratskas HES uzbūvēšanas.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 20.08.2009.
Autors: JĀNIS VANAGS