Kopš 4. augusta Latgales pusē nokultos graudus zemnieki ved nodot uz Varakļānu novada "Grozām", kur atrodas lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības (LPKS) "Vidzemes agroekonomiskā kooperatīvā sabiedrība" struktūrvienība – graudu iepirkšanas, pirmapstrādes un uzglabāšanas noliktava. Jau pa gabalu spīd divi labības uzglabāšanas torņi (pagājušajā rudenī vēl bija tikai viens).
– Šogad varam uzglabāt gan kviešus, gan miežus, jo mūsu rīcībā ir divi torņi. Katra torņa ietilpība ir 1500 tonnu, – raksturo LPKS "Vidzemes agroekonomiskā kooperatīvā sabiedrība" Varakļānu struktūrvienības vadītāja Ilze Benislavska.
– Šai sezonai izremontēta un modernizēta arī laboratorija. Kravu svēršanas vieta jau bija pērn. Trijos gados attīstība graudu pieņemšanas un uzglabāšanas punktā "Grozās" ir notikusi, par ko paldies Vidzemes agroekonomiskajai kooperatīvajai sabiedrībai, kuras centrs atrodas Valmierā, kur arī notiek intensīva graudu pieņemšana. Tur pieņem visas kultūras – rapsi, rudzus, tritikāli, kviešus, miežus. Mēs kā struktūrvienība vēl tikai augam, vēl jau paredzēts uzlabot graudu pieņemšanu. Sezonas laikā visi strādājam kaltē, jo graudu pieņemšana notiek nepārtraukti. Izmantojam labo laiku, kad saimnieki kuļ, ved graudus, un mitruma rādītāji ir labi (14-15%), jo augusta pirmajā dekādē bija labs, saulains laiks, graudi kaltējās uz lauka. Savējos pazīstam, zinām, kad kurš vedīs ražu nodot, – piebilst Ilze Benislavska.
Graudus uz "Grozām" ved galvenokārt kooperatīva biedri, apkārtējās zemnieku saimniecības. – Labību piegādā ne tikai no Varakļānu, Murmastienes, Sīļukalna, Dekšāru pagasta, bet arī no citiem, kas atrodas tuvāk. Vēl jau tikai pats ražas novākšanas sākums, un gribētāji nodot graudus saradīsies vēlāk. Šogad ražas novākšanas sezona sākusies vēlāk nekā pagājušajā gadā, – pamato Ilze.
Pirmos kuļ ziemas kviešus, un zem jumta jau sabērta paliela kaudze. Izvaicāta par labības kvalitātes rādītājiem, Ilze Benislavska komentē laboratorijas analīžu rezultātus: – Kvalitāte ir laba, un līdz ar to vairāk ir pārtikas kviešu. Mēs varam sašķirot, un to arī darām. Atsevišķi turam lopbarības kviešus un miežus no pārtikas labības. Pieņemam šeit pārtikas graudus – kviešus un rudzus, bet pēc tam organizējam transportu, lai nogādātu pārtikas labību uz Rēzekni.
Izvaicāta par ražu, struktūrvienības vadītāja stāsta: – Spriežot pēc pirmajām nodotajām kravām un sarunām ar zemniekiem, raža ir nedaudz mazāka nekā pērn. Tomēr ir labi graudu kvalitātes rādītāji, līdz ar to – vairāk pārtikas kviešu. Labums audzētājam, jo visi ir ieinteresēti gūt labāku rezultātu. Zemnieki labību tālu neved, un tas ir izdevīgi, ja tuvumā atrodas kāda labības pieņemšanas vieta.
Par cenām Ilze stāsta, ka tiek piedāvāta standartcena, bet, ja iepirkuma cena tirgū palielinās, tad tiek aprēķinātas piemaksas. – Šogad graudu tirgū iepirkuma cena ir gājusi uz leju, bet prieks, ka mūspuses zemnieki tomēr nemet plinti krūmos. Ja zeme ir, kaut kas taču jādara, un daudzi audzē labību. Šaipusē vairāk audzē kviešus, miežus, jo pēc rudziem nav tāda pieprasījuma, arī to cena ir zemāka. Sēj arī rapsi, bet tas ir jāuzmana, jākopj. Kooperatīva biedriem pavasarī vēl bija tā priekšrocība, ka minerālmēslus un augu aizsardzības līdzekļus varēja saņemt ar pēcapmaksu, lai rudenī, kad būs nauda, parādu atdotu. Lai ko iegūtu no zemes, ir jābūt lielākiem apjomiem, jāizaudzē labāka raža, par ko zemnieki vēlētos saņemt vairāk, lai varētu nopelnīt.
Autore: IVETA ŠMUGĀ
OĻĢERTA SKUJAS foto