Šobrīd mežos vēl ir iespējams salasīt mellenes, brūklenes pavisam drīz būs dzērvenes, bet arī piemājas dārzos var atrast vērtīgas ogas – upenes, jāņogas, ērkšķogas un pīlādžus.
Mellenes
Mellenes satur daudz vērtīgu vitamīnu un minerālvielu, kas palīdz uzlabot veselību, kalpo kā līdzeklis pret organisma novecošanos. Mellenēs ir augsts C un K vitamīna līmenis, kā arī tās satur daudz mangāna, kas ir ļoti svarīgs jebkurai dzīvības formai. Pateicoties lielajam daudzumam tanīnu, melleņu lietošana uzturā var samazināt risku saslimt ar vēzi. Tāpat ogās esošās vielas palīdz pazemināt holesterīna līmeni, tādējādi pasargājot sirdi. Mellenes satur vienu no ogās visretāk sastopamajām organiskajām skābēm – dzintarskābi, kam ir svarīga loma procesos, kuri nodrošina asinsvadu sieniņu elastību. Tumšajās ogās ir arī augsts šķiedrvielu un aminoskābju saturs. Jau 16. gadsimtā atklāts, ka mellenes labvēlīgi iedarbojas uz aknām un kuņģi, ir savelkošs līdzeklis, palīdz hroniska klepus un plaušu slimību ārstēšanā. Tās satur daudz A vitamīnu – karotīnu, kas uzlabo redzes funkcijas. Tāpēc mellenes uzskata par vienu no labākajiem fitoterapeitiskajiem līdzekļiem pret kataraktu. Mellenes ievērojami uzlabo redzi tumsā, pastiprina redzes asumu un novērš acu nogurumu. Ir pierādīts, ka mellenes paātrina acs tīklenes atjaunošanos.
Kaltētas ogas ir populārs līdzeklis, lai uzlabotu gremošanas trakta darbību. Tās palīdz pie dispepsijas, kas saistīta ar rūgšanas un pūšanas procesiem zarnu traktā. Bērniem ogu novārījums ir labs pretcaurejas līdzeklis. Ogas veicina toksisko vielu izvadīšanu no organisma. Kaltētas ogas var uzēst, ja ir gastrīts, mazasinība, smaganu iekaisums. Lapas un jaunos dzinumus lieto pie cukura diabēta, jo pazemina cukura līmeni asinīs. Ārīgi izmanto kā skalojamo līdzekli, kompresēm acu iekaisumu un apdegumu, nedzīstošu un strutojošu brūču gadījumos, arī pie ādas slimībām.
Dzērvenes
Dzērvenes ir ļoti labas, ja bojājas zobi, sāp kakls, ir biežas saaukstēšanās, bronhīts vai urīnpūšļa iekaisums, jo visas šīs slimības izraisa mikrobi vai vīrusi. Taču dzērvenes spēks izpaužas ne tikai ar fitoncīdu, benzoskābes un citu organisko skābju aktivitāti, bet arī ar C, B grupas un PP vitamīnu un mikroelementu kālija, joda un magnija iedarbību. Šie vitamīni un mikroelementi paaugstina organisma spēju saglabāt veselības līdzsvaru jebkādos apstākļos, uzlabo nervu darbību, ādas, matu un nagu izskatu, kā arī stiprina un padara elastīgus asinsvadus. Asinsspiediens tiek samazināts, pateicoties dzērveņu urīndzenošām īpašībām, turklāt šis diurētiskais līdzeklis „nedzen" laukā kāliju. Dzērvenes nedrīkst vārīt, jo karstumā noārdās C vitamīns. Citi vitamīni ir izturīgāki, tāpēc, ķīseli gatavojot, var izspiest sulu un likt vārīties tikai ogu miziņas, pielikt cukuru un cieti pēc vajadzības, atdzesēt un tad pieliet sulu. Šis dzēriens vai ēdiens ir labs līdzeklis, lai samazinātu kaitīgā holesterīna līmeni asinīs, tātad tas palīdz pret artēriju sklerozi ar visām tās sekām – atmiņas pasliktināšanos, paaugstinātu asinsspiedienu, infarkta un insulta briesmām. Tāda pati, varbūt pat labāka iedarbība ir dzērveņu ogām, samaltām ar medu vai cukuru. Jālieto vismaz divas ēdamkarotes dienā, īpaši, ja ir biežas galvassāpes. Medus un dzērveņu maisījums ļoti ieteicams arī grūtniecēm.
Materiālu sagatavoja
AGRITA NUSBAUMA