Tīrumos, dārzos, druvās ne tikai ienākas raža, bet arī novēro dažādas slimības un kaitēkļus.
Vasaras rapsim pāksteņi attīstījušies, tie sāk nogatavoties. Nezāļainos, sabiezinātos sējumos konstatēta baltās puves infekcija, kad atmiruši stublāja posmi, iekšpusē melni sklerociji, ārpusē balta sēņotne. Arī pelēkā puve inficējusi 2,5% augu, sausplankumainības infekcija konstatēta 25% pāksteņu ar zemu līdz vidēju attīstības pakāpi. Uz atsevišķu augu daļām iekūņojušies cekulkodes kāpuri. Atsevišķos laukos – veldre (1-2 balles pēc 5 ballu sistēmas).
Ziemas rapsim tuvojas pilngatavības attīstības stadija, sējumos, kur tie sabiezināti vai nezāļaini, konstatēta baltā puve 1% augu ar attīstības pakāpi – 50%, pelēkā puve 5% augu, uzsākta rapša vākšana.
Ziemas kvieši – no dzeltengatavības līdz pilngatavības stadijai, sējumos vārpu plēkšņu plankumainība inficējusi 70-90% vārpu ar 25% attīstības pakāpi, baltvārpainība – 4% augu, melnais pelējums – 1% vārpu, sakņu puves – 15% augu, vārpu fuzarioze -1% augu. Uzsākta ražas vākšana.
Rudzi – dzeltengatavības beigu – pilngatavības attīstības stadijā, augi inficējušies ar sakņu puvēm 25% apmērā, melnais sodrējums vārpās – 10%, atsevišķos laukos ir stiebru rūsa, nenozīmīgi melnie graudi un vārpu fuzarioze. Atsevišķos sējumos ir veldre (1-2 balles). Uzsākta ražas vākšana.
Vasaras kvieši – piengatavības vidus – dzeltengatavības attīstības stadijā. Augi inficēti ar sakņu puvēm – 40%, vārpu melnējums – 3% vārpu, baltvārpainība – 10-25%, kviešu vārpu plēkšņu plankumainība – 80-100% vārpu.
Vasaras mieži – dzeltengatavības attīstības stadijā, augi inficēti ar sakņu puvēm – 35%, uz atlikušajām 15-35% karoglapām tīklplankumainība ar augstu attīstības pakāpi.
Auzas – piengatavības beigu – dzeltengatavības attīstības stadijā, karoglapa inficēta ar brūnplankumainību 70% augu ar attīstības pakāpi – 5%.
Galviņkāpostiem turpinās galviņu veidošanās, uz to lapām atrodamas kāpostu cekulkodes kūniņas, intensīvi lido kāpostu balteņi, ir olu dējumi.
Kartupeļu stādījumi dažādās attīstības stadijās – no ziedēšanas beigām līdz dzeltēšanai. Pret slimībām nesmidzinātos stādījumos lakstu puve inficējusi līdz 80% ceru, atmirusī lapu virsma – 35-55%. Tur, kur pielietoti fungicīdi, kartupeļu lakstu puve, sausplankumainība nav progresējusi. Ar melnkāju inficētie stublāji vīst. Turpinās kartupeļu lapgrauža invāzija 15-25% ceru ar dažādu attīstības pakāpju kāpuriem. Sākas bumbuļu bojāšanās ieplakās un pārmitrās augsnēs.
Ķiršiem lapas inficētas ar kauleņkoku lapbiri (25% lapu). Stādījumi izvērtējami smidzinājuma nepieciešamībai ar fungicīdu (raža novākta).
Ābeļu agrīnās šķirnes tuvojas augļu gatavībai. Turpinās sekundārā kraupja infekcija uz augļiem, lapām. Augļi plaisā, tos inficē augļu parastā puve 1-2% apmērā. Lapas var būt inficētas ar pelēkplankumainību. Kur nav veikta ābolu tinēja apkarošana, kāpuri bojājuši 35% augļu. Turpinās augļu infekcija ar rūgto puvi.
Plūmēm – augļu briešanas stadija, agrīnās šķirnes tuvu gatavībai. Plūmes inficējusi kauleņkoku sausplankumainība – 55% lapu ar attīstības pakāpi – 25%. Dārzus, kur nav veikta slimību apkarošana, sākusi inficēt parastā augļu puve, plūmju tinējs bojājis vidēji 2% augļu.
Upenes ir gatavas un vācamas. Daudzviet komercstādījumi inficēti ar ogulāju sīkplankumainību – 90% lapu ar attīstības pakāpi – 25%. Pēc ogu novākšanas jāveic pasākumi slimību apkarošanai (jāizvāc vai jāiznīcina nobirušās lapas vai jāpielieto fungicīdi).
Zemenes turpina inficēt lapu slimības – brūnplankumainība skārusi 50% augu ar infekcijas pakāpi – 25%. Nepieciešama negatīvo ceru izlase un ar nematodi, sakņu puvi, vīti bojāto augu iznīcināšana.
Burkāniem veidojas saknes, bet burkānu lapu brūnplankumainība inficējusi augus – uz apakšējām lapām 10-15% augu ar attīstības pakāpi – 5%.
Sīpoliem pašreizējie laika apstākļi labvēlīgi neīstās miltrasas
attīstībai sīpollokos. Loki atmirst, un infekcija pāriet uz sīpolu.
Autors: IMANTS KĀRKLIŅŠ,
VAAD Vidusdaugavas reģionālās nodaļas vecākais inspektors