(Turpinājums. Sākums 16.07.09., 23.07.09.,
30.07.09., 06.08.09.)
Lieliem kuģiem dziļa iegrime
Savas problēmas ir arī Bratskas hidroelektrostacijai – sakarā ar ekonomisko krīzi trūkst elektroenerģijas patērētāju. Angāras upes ūdens plūsma spēj nodrošināt vismaz par 35-40% lielāku saražotās elektroenerģijas apjomu salīdzinājumā ar pašreizējo. Nepilnais turbīnu noslogojums izraisa ūdens līmeņa nemitīgu paaugstināšanos – par 3 līdz 4 cm diennaktī. Pieļaujamā rezerve ūdenskrātuvē – 4 metri. Tas nozīmē, ka pēc 4-5 mēnešiem būs nepieciešams ūdeni laist pāri aizsprostam. Tas ir unikāls skats, kad ūdens gāžas no 120 metru augstuma, atsitas pret aizsprosta lejas daļā izveidoto tramplīnu, paceļas un uzlido gandrīz 100 metru augstumā, pēc 300 metru lidojuma iekrītot Angāras upē. Ūdenskrātuves atslogošana, apejot turbīnas, līdz šim notikusi tikai 4 reizes kopš spēkstacijas darbības sākuma. Ņemot vērā notikuma krāšņumu, tas piesaista lielu skaitu pilsētnieku. Bet paši spēkstacijas darbinieki par to nepriecājas. Ūdens ir galvenais hidroelektrostacijas dzinējspēks, degviela, potenciālā enerģija, kam paredzēts iziet caur turbīnām, ražot elektroenerģiju un saņemt par to naudu. Ja ūdens pārskrien pāri aizsprostam, netiek ražota elektrība un naudas nav.
Pēc spēkstacijas apskates dodamies uz Bratskas jūru – tā vietējie iedzīvotāji iesaukuši lielās hidroelektrostacijas ūdenskrātuvi. Izmēri patiešām iespaidīgi. Lielajā ūdens klajumā nekas neliecina par kādreizējo Angāras upes straujo skrējienu. Nekādas lielākas ūdenskrātuves tuvāko 2000 km attālumā nav, neskaitot Baikālu, tāpēc Bratskas iedzīvotāji lepojas ar savu jūru, ar iespēju vasarā atpūsties ne sliktāk kā pie īstenas jūras.
Viesībās pie Vladimira māsīcas
Vakarā esam uzaicināti pie sibīrietes Ļusjas uz pieņemšanu sakarā ar viņas brālēna Vladimira ierašanos Bratskā. Svinības tiek organizētas privātā mājā – vienā no skaistākajām tuvākajā apkaimē. Tās arhitektūrā iekļauti eklektiski senatnīgo piļu elementi. Logu un durvju ailas veidotas arkveidīgi, bet paši logi un durvis saglabā taisnstūra formu. Stāvais jumts un mazie tornīši atgādina atsevišķus gotikas stila elementus. Vakarēšanai uzbūvēta vasaras nojume ar stacionāru šašliku cepamo ierīci, kas vienlaikus kalpo kā papildu siltuma avots vēsajos novakaros.
Vakara gaitā viesus iepazīstinām ar ekspedīcijas dalībniekiem, mērķiem un uzdevumiem. Sibīrieši izsaka apbrīnu par mūsu uzdrīkstēšanos doties šādā garā un riskantā braucienā un augstu vērtē mūsu centienus izzināt savu senču pēdas Sibīrijā un Tālajos Austrumos. Savukārt Aivars izsaka priekšlikumu klātesošajiem drīzākajā, viņiem piemērotākajā laikā apmeklēt Latviju, Balvus, Alūksni, Madonu, Gulbeni, pēc tam arī Rīgu un Jūrmalu. Priekšlikums tiek atzinīgi uzņemts, un sākas dedzīgas sarunas par iespējām to īstenot.
Tā draudzīgā sarunā pienākusi pusnakts. Kļūst vēsāks, tāpēc mājas saimnieks Viktors uzaicina ciemiņus apskatīt māju. Šeit mūs sagaida inovatīvi mājas saimniecības darbu mehanizācijas risinājumi, sākot ar oriģināliem siltumnīcas konstruktīvajiem elementiem un apsildīšanu, beidzot ar dažādiem mehānismiem dzīvojamajās istabās. Māja tiek apsildīta ar elektroenerģiju, izmantojot elektrokatlu un centrālo siltā ūdens padevi uz visām istabām. Elektrības maksa Bratskā ir viena no lētākajām visā Krievijā, tāpēc citi kurināmā veidi ir mazāk konkurētspējīgi.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 13.08.2009.
Autors: JĀNIS VANAGS