Kaut arī ir vasara, sācies ogu un sēņu laiks, gandrīz katru dienu kā senos laikos saņemam arī pa pastu sūtītās laikraksta lasītāju vēstules.
Jānis Hiršs no Vecpiebalgas pauž viedokli, ka iepriekšējais, 2008., gads ir bijis visneveiksmīgākais gads atjaunotās Latvijas vēsturē. Viņš atsauc atmiņā gan nozīmīgākos pērnā gada notikumus – Latvijas 90. gadadienai veltītos pasākumus, patriotiskās vēsmas, kas pāršalca valsti, gan analizē tagadējās dziļās ekonomiskās un finanšu krīzes iedīgļus, kas meklējami iepriekšējā gadā, nepārdomātos un lielā slepenībā noslēgtos līgumus par „Parex bankas" pārņemšanu, uzsāktās sarunas ar Starptautisko Valūtas fondu, naktī apstiprināto I. Godmaņa valdības izstrādāto ekonomikas stabilizācijas plānu un citus labi zināmus notikumus. Jānis Hiršs secina: "Vislielāko ļaunumu iedzīvotājiem nodarīja bezdarbs, algu un pensiju samazinājums. Neapdomīgi glābjot bankas, pati valsts finanšu sistēma ir piedzīvojusi bankrotu. To izjūt visi iedzīvotāji, sevišķi skolotāji un mediķi. Tiek slēgtas daudzas vispārizglītojošās skolas, arodskolas, bet daudzas arodskolas finansēt pārtrauks 2010. gadā. Pilnīgi absurds stāvoklis ir izveidojies medicīnā. Likvidē daudzas mūsdienīgi aprīkotas slimnīcas, kas spēj sniegt kvalitatīvus pakalpojumus iedzīvotājiem. Slimnīcu skaits reģionos kļūst tik rets, ka iedzīvotājiem radīsies nopietnas grūtības līdz tām nokļūt lielā attāluma dēļ. Iedzīvotājus uztrauc arī slimnīcu pakalpojumu lielā dārdzība. Tāda bezatbildīga slimnīcu slēgšana un apvienošana ir noziegums pret savu tautu. Valstī raksturīgi, ka, veicot reformas, netiek domāts par cilvēku izdzīvošanu, cilvēcisku dzīves apstākļu radīšanu. Pirmās brīvvalsts laikā Latvija piedzīvoja labklājību, bankās tika uzglabāti noguldījumi valstij zelta uzkrājumu veidā, bet 1991. gadā atjaunotās Latvijas nepilnos 20 gados ekonomika ir sagrauta, iedzīvotāju materiālais stāvoklis aizvien pasliktinās. Pieaug neinformētība, palielinās sociālā spriedze. Valdošās koalīcijas politiķi kašķējas savā starpā, un darbs nevedas. Arī iedzīvotāju noskaņojums kopumā drūms, bet nebūsim pesimisti, ticēsim labākiem laikiem un nezaudēsim cerību, ka pamazām viss sakārtosies. Atcerēsimies – arī dabā tumšie, drūmie mākoņi pāriet un parādās saule!"
Savukārt Līvija Leimane tuvinieku vārdā izsaka pateicību Ērgļu pansionāta sociālajai darbiniecei Inārai Tirzmalei par atbalstu skumju brīdī, par dāvināto prieku, 8. augustā ierodoties Ērgļu novada kapusvētkos. Bijušo iemītnieku kapa kopiņas Sauleskalna kapos sagaidīja, rūpīgi sakoptas.
Autore: ŽEŅA KOZLOVA