Nedēļas sākumā laikraksta „Stars" redakcijā tika saņemta vēstule no Roberta Veipa, kas vēlējās rast atbildes uz jautājumiem, kuri saistīti ar pensiju.
– Invaliditātes grupu un pensiju man piešķīra jau 1980. gadā. Pašreiz esmu 1. grupas invalīds, invaliditātes grupa man piešķirta uz mūžu. Kad 1995. gadā sasniedzu pensijas vecumu, man VSAA Madonas nodaļā paskaidroja, ka ir LR likums "Par valsts pensijām", kas paredz invalīdiem, sasniedzot pensijas vecumu, brīvi izvēlēties, kādu pensiju turpmāk saņemt – vecuma vai invaliditātes. Tā kā pēc aprēķiniem vecuma pensija man izrādījās krietni mazāka, es izvēlējos turpmāk saņemt invaliditātes pensiju. Tā es izmantoju likumā paredzētās izvēles tiesības pirmo reizi.
2008. gadā vecuma pensiju saņēmējiem sāka maksāt piemaksas par darba stāžu Ls 0,40 apmērā, bet ar 2009. gada janvāri – vēl plus Ls 0,30 par katru nostrādāto gadu. Šī pati piemaksa invaliditātes pensiju saņēmējiem tika paredzēta tikai ar 2009. gada janvāri. 2008. gada augustā man VSAA Madonas nodaļā ieteica, izmainot tikai pensijas nosaukumu uz "vecuma pensija" (bet nemainot pensijas būtību – es turpinu saņemt to pašu invaliditātes pensijai pienākošos naudas summu bez pārrēķina atbilstoši vecuma pensijai), atlikušajos gada četros mēnešos saņemt piemaksu pie pensijas Ls 0,40. Es, protams, šādam variantam piekritu un tādējādi izmantoju man ar likumu piešķirtās izvēles tiesības otro reizi.
Šogad, kad uzzināju, ka vecuma pensiju saņēmējiem pensiju apmērs tiks samazināts par 10%, griezos atkal VSAA Madonas nodaļā ar lūgumu vēlreiz izmainīt pensijas nosaukumu – uz "invaliditātes pensija", bet man atteica. Tāpēc man gribētos saņemt atbildes uz šādiem jautājumiem (lūdzu nosaukt konkrētus attiecīgā likuma pantus ar to izklāstu): 1. Vai likums "Par valsts pensijām" paredz invalīdiem, kas sasnieguši pensijas vecumu, brīvi izvēlēties, kādu pensijas veidu turpmāk saņemt? 2. Vai šajā likumā (varbūt kādā citā likumā) ir teikts, ka šo izvēli var izdarīt tikai vienu reizi? 3. Vai šajā likumā (vai citā) ir teikts, ka ir aizliegts vecuma pensijas sasniegušajiem invalīdiem saņemtās pensijas izvēli izdarīt vairākas reizes? 4. Ja es šo izvēli esmu izdarījis divas reizes, kāpēc es to nevaru izdarīt arī trešo reizi? 5. Vai likumā "Par pensiju samazināšanu par 10%" vecuma pensiju saņēmējiem ietverta arī pensiju kategorija "nosacīta vecuma pensija" (man pensijas grāmatiņā ir šāds pēdējais ieraksts)? – savā vēstulē jautā 1. grupas invalīds Roberts Veips.
Situāciju komentē un atbildes uz jautājumiem sniedz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Madonas nodaļas vadītāja Maija Biezā.
– Pensijas ir tā joma, kurā vairums lēmumu ir ar ilgstošām sekām – gan individuāli, gan kopumā. Pēc 1980. gada Veipa kungam, tāpat kā citiem pensionāriem, vairākkārt mainoties pensiju likumiem, jau piešķirtā pensija ir bijusi jāsabalansē ar jaunajām likuma normām. Kamēr cilvēks nav prasījis pensiju pēc jaunākā likuma, uz viņu attiecina iepriekšējā likuma normas, cik tālu to paredzējis likumdevējs. Ja pensionārs ir pēc savas iniciatīvas izdarījis izvēli un pieprasījis pakalpojumu pēc jaunā likuma, iepriekšējā likuma normas viņam vairs piemērot nevar.
1995. gada likumam "Par valsts pensijām" ir pārejas noteikumi, kas attiecināmi uz tiem, kas jau ir pensijā, un tiem, kuru pensijas aprēķināšanai jāņem vērā tās likuma normas, kas bija spēkā līdz šī likuma pieņemšanai.Likuma 17. pantā noteikts, ka, sasniedzot noteikto vecumu, invaliditātes pensijas vietā piešķirama vecuma pensija. Savukārt Pārejas noteikumu 19. punktā noteikts, ka invaliditātes pensijas vietā piešķirtā vecuma pensija nedrīkst būt mazāka par invaliditātes pensiju, kas saņemta līdz vecuma pensijas piešķiršanas brīdim.
Invalīdiem, kas vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu sasniedza pirms šī likuma spēkā stāšanās, pāreja uz vecuma pensiju nebija obligāta, atšķirībā no tiem, kas minēto vecumu sasniedza pēc 1996. gada 1. janvāra.
Likumdevējs, ieviešot piemaksu par darba stāžu līdz 1995. gadam, to sākotnēji paredzēja piešķirt tikai pie vecuma pensijām, tādēļ daudzi invalīdi, kas nebija pieprasījuši vecuma pensiju, kaut uz to bija tiesības, piemaksas dēļ izvēlējās šīs tiesības izmantot. Arī Veipa kungs.
Likumā paredzētas vecuma, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pensijas. Esot īpašiem nosacījumiem pensijas aprēķināšanā, tiek lietoti precizējoši nosaukumi – pensija daudzbērnu mātei, pēc 1. vai 2. saraksta, nosacītā u. c. Nosacīta vecuma pensija ir invalīdiem, kuriem tiesības uz vecuma pensiju bija pirms 1996. gada, tādēļ, ka tā nav aprēķināta, ņemot vērā apdrošināšanas iemaksas, bet saglabāta iepriekšējās – invaliditātes – pensijas apmērā, jo tās apmērs ir lielāks par aprēķināto vecuma pensiju.
Likumā nav paredzēta iespēja no vecuma pensijas pāriet uz invaliditātes pensiju, jo, kā jau iepriekš teicu, tiem, kas sasnieguši pensijas vecumu pēc 1996. gada 1. janvāra, paredzēta iespēja saņemt tikai vecuma pensiju. Ja pensionārs, kuram bija izvēles iespēja saņemt vecuma vai invaliditātes pensiju, ir pārgājis uz vecuma pensiju, tad uz viņu attiecināmi spēkā esošā likuma nosacījumi.
Šis ir viens no tiem daudzajiem gadījumiem, kuru dēļ VSAA darbiniekiem nav tiesību saviem klientiem izvēles gadījumā teikt, lai dara tā vai citādi. Mēs varam ieteikt – kā šajā gadījumā – ja klients vēlējās saņemt piemaksu par darba stāžu, bija jāpāriet uz vecuma pensiju (tobrīd neviens nezināja, ka pēc laika šāda piemaksa tiks piešķirta arī invaliditātes pensijām); ja Veipa kungs 2008. gadā būtu izvēlējies palikt invaliditātes pensijas saņēmējs bez vecuma pensijām paredzētās piemaksas par stāžu, ar šā gada 1. jūliju viņa pensija netiktu samazināta, – komentēja Maija Biezā.
Jāpiebilst, ka turpmāk paredzēts noteikt, ka uz cilvēkiem, kuriem ir noteikta invaliditāte uz mūžu, neattieksies likumā noteiktie pensiju izmaksas ierobežojumi.
Autore: AGRITA NUSBAUMA