Pagājušajā piektdienā politiski represētās personas, kā arī ikviens interesents varēja iepazīties ar Tālo Austrumu ekspedīcijas „Latvieša pēdas Sibīrijā un Tālajos Austrumos" rezultātiem, par kuriem pastāstīja viens no ekspedīcijas organizatoriem un dalībniekiem – Jānis Vanags.
Noklausīties Jāņa Vanaga stāstījumu bija ieradušies salīdzinoši daudz cilvēku. Viņu vidū bija gan politiski represētie, gan viņu tuvinieki, gan tie, ko šis Latvijas vēstures melnais posms neatstāj vienaldzīgus.
Kā pastāstīja Jānis Vanags, ekspedīcijas, kurā piedalījās 7 dalībnieki, galvenais mērķis bija apzināt Latvijas iedzīvotāju 1949. gada izsūtījuma vietas Sibīrijā un Tālajos Austrumos 21. gadsimta kultūrvēsturiskajā un sociāli ekonomiskajā vidē. Starp mērķiem bija arī vēlme nodibināt sadarbības attiecības ar vietējiem iedzīvotājiem – tā laika lieciniekiem un mūsu tautiešu atbalstītājiem izsūtījuma vietās, kā arī veidot dokumentālas liecības par aktualitātēm latviešu apmetnes vietās Sibīrijā.
– Uzskatu, ka brauciens lielākoties ir attaisnojies un iepriekš izvirzītos mērķus esam piepildījuši, varbūt pat atradām vairāk, nekā sākotnēji bija cerēts. Vienīgi žēl, ka iztrūka dzīvo vēstures liecību, uz ko bijām cerējuši, taču laika zobs ir nepielūdzams. Pēc aptuveni 5 gadiem būtu jāorganizē atkārtota ekspedīcija un tas jādara nedaudz citādi kā šoreiz, jo tagad jau mēs zinām daudz vairāk, kas, kur un kā jāmeklē. Šī ekspedīcija vairāk bija kā eksperiments, jo braucām, bieži vien nezinot, uz ko, tik vien kā varējām vadīties pēc iepriekš ievāktās informācijas un represēto liecībām. Grūtākais ekspedīcijā nenoliedzami bija pats brauciens, un ne tik daudz fiziski, cik psiholoģiski. Atskatoties uz braucienu, ir skaidrs, ka to vajag organizēt nedaudz citādi, un tas attiecas arī uz grupas sastāva komplektāciju, – to, ka brauciena laikā ne viss ir bijis gludi, atzina Jānis Vanags.
Kopumā ekspedīcijas dalībnieki mēroja teju 18 000 kilometru dienā, braucot 10 līdz 14 stundu. Viņi apmeklēja izsūtīto latviešu nometinājuma vietas, no kurām dabā tikpat kā nekādu liecību vairs nav saglabājies, kā arī tuvāk iepazina Krievijas vidienes un Tālo Austrumu iedzīvotāju mentalitāti.
– Aizbraucot uz Sibīriju un Tālajiem Austrumiem, tu saproti, kāpēc krievi domā tā, kā viņi domā. Šobrīd viņi drosmīgi atsakās no negatīviem un traucējošiem elementiem savā domāšanas kultūrā, lai aizvien drošāk iesaistītos Eiropas ekonomiskajos un sociālajos procesos. Braucienā mums nācās konstatēt, ka daudzi mīti, kas Latvijā pastāv par Krieviju, nav gluži pamatoti. Pārsteidza arī vietējo iedzīvotāju lielā interese par Latviju un diezgan laba mūsu valsts situācijas pārzināšana, – savos iespaidos dalījās viens no ekspedīcijas dalībniekiem.
Vairāk par ekspedīcijas gaitu un galvenajiem rezultātiem varēsit lasīt kādā no nākamajiem „Stara" numuriem, kā arī laikrakstā publicētajās Jāņa Vanaga ekspedīcijas piezīmēs.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS
OĻĢERTA SKUJAS foto