Šādu goda titulu Aglonas baznīcai 1980. gadā piešķīra Romas pāvests Jānis Pāvils II. Tulkojumā šie vārdi nozīmē "Mazā bazilika". Pati Aglona – tāpat kā visa Livonijas valsts – Dievmātes gādībai novēlēta jau 1215. gadā Laterāna IV koncila laikā. Kopš šā laika Livonijas teritorija dēvēta par Terra Marianna jeb "Māras zemi."
Kā Latgales katolicisma centrs Aglona sāka veidoties 17. gadsimtā. Pirmā koka baznīca Aglonā uzbūvēta par godu Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanai, to iesvētīja 1751. gada 10. septembrī Livonijas bīskaps Jāzeps Dominiks Puzina. Koka baznīcas mūžs bija īss, jau 1768. gadā nolēma būvēt mūra ēku. Šis darbs tika veikts 12 gadu laikā. Tiesa, pēc tam vēl vairākus gadus turpinājās iekšējie un ārējie apdares darbi. Jauno baznīcu iesvētīja tikai 1800. gadā.
Ticīgo aprindās Aglona kļuva slavena ar Jaunavas Marijas svētbildi, kam joprojām piedēvē brīnumdarītājas īpašības. Pēc nostāstiem, Dievmātes Brīnumdarītājas svētbilde gleznota Bizantijā, bet vēlāk Bizantijas imperators Emanuels II to dāvinājis Lietuvas lielkņazam Vitautam, kas pieņēmis kristietību 1384. gadā. Lielkņazs Vitauts šo svētbildi vadājis sev līdzi visos karagājienos, bet vēlāk to novietojis jaunuzceltajā Traķu baznīcā. Dominikāņu tēvi, sākdami darbu Aglonā, pasūtījuši tās kopiju.
Leģenda liecina, ka kopija bijusi tik laba, ka nebija atšķirama no oriģināla, tāpēc gleznas samainītas un uz Aglonu atvests oriģināls. Pie svētbildes notikuši daudzi brīnumi, un ļaudis joprojām tic, ka tieši tās tuvumā tiks uzklausītas viņu karstākās lūgšanas, piedoti lielākie grēki un gūts sirdsmiers. 1718. gadā Viļņas bīskaps gleznu kronējis ar zelta kroni.
Vēl Aglona slavena arī ar svētavotu, kas atrodas netālu no bazilikas Egles ezera krastā. Avota dziedinošās spējas 1820. gadā atklājis dominikāņu klostera priors Juškevičs. 1825. gadā pie avota uzcelta slimnīca, bet 1826. gadā Aglonas svētavota dziednieciskās īpašības apstiprinājusi arī Viļņas ārstu komisija un Pēterpils Medicīnas akadēmija. Taču cara valdībai šī slimnīca bijusi kā dadzis acī, un tā devusi rīkojumu dziednīcu slēgt. Tautā Aglonas avots joprojām populārs kā svētavots.
Aglona vienmēr bijusi ne tikai īpaša vieta ticīgajiem, bet arī nozīmīga Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma daļa. Kopš 1995. gada Aglonai piešķirts arī starptautiskas nozīmes svētvietas statuss. Tagad katru gadu augusta vidū Aglonu apmeklē tūkstošiem svētceļnieku.
Autors: ROBERTS VEIPS