Vakar, 7. augustā, svētceļojumā uz Aglonu, lai piedalītos Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētkos, no Madonas katoļu baznīcas kopīgi devās Madonas grupas un Rīgas Sv. Jēkaba katedrāles ceļinieki.
Kopā ar Madonas katoļu baznīcas grupu – gandrīz 60 ceļiniekiem – svētceļojumā dodas Kārlis Miķelsons no Rīgas. Viņš ir pabeidzis Rīgas Garīgā semināra 1. kursu, kalpošanas praksē norīkots Cesvaines katoļu baznīcā. Semināristam Kārlim šis ir otrais svētceļojums.
– Pirmoreiz esmu kopā ar grupu kā garīgais vadītājs, mums ir gados jauna grupa, un mēs pa ceļam visi iepazīsimies. Dodoties svētceļojumā, cilvēks labāk redz arī pats sevi, iepazīst sevi, un šajā ceļā vislabāk var meklēt un arī sastapt Dieva žēlastības. Tad, kad ir īpaši apstākļi (tādi ir ceļā), kad cilvēki ar vienotām vērtībām kopā ko dara (lūdzas), tas ir neaizmirstams garīgs pārdzīvojums. Domāju, ka ikviens svētceļnieks pateiks, ka tas ir svētīgi, – izvaicāts par svētceļojuma garīgajiem ieguvumiem, sacīja Kārlis Miķelsons.
Uz jautājumu par to, kādu motīvu vadīti, cilvēki izvēlas kājām doties tik tālā ceļā, Madonas katoļu baznīcas prāvests Rihards Rasnacis atbildēja: – Katram cilvēkam tas ir dažādi, kāpēc viņš dodas svētceļojumā. Ticīgajiem tas ir saprotams, bet šogad svētceļojumā izvēlējušies doties pat tie, kas vispār nav kristīti. Daži vecāki uztic savus bērnus baznīcas svētceļnieku grupai, zinot, ka tā būs droša vieta vasarā, turklāt, ja vēl izdodas piedzīvot pozitīvas pārmaiņas, mērķis ir panākts. Pieaugušajiem motīvi ir visdažādākie – savas iekšējās pasaules sakārtošana, lūgšanas par tuviniekiem, garīgās dzīves meklējumu ceļš…
– Aizvakar mums bija Zaļā ceturtdiena, vakar svētceļnieki izdzīvoja Lielās piektdienas notikumus, bet šodien – Klusā sestdiena, – ieskicēja Rīgas Sv. Jēkaba katedrāles svētceļnieku grupas garīgais vadītājs, priesteris Ilmārs Tolstovs.
Lai pieteiktos grupā un dotos svētceļojumā, organizatorisko darbu palīdzēja veikt Rūta Šneidere. Viņa pastāstīja, ka Madonas svētceļnieku grupa no sākotnēji prognozētajiem 40 dalībniekiem ir izaugusi līdz 57, bet vēl ir tendence dalībnieku skaitam palielināties.
– Kopā ar Rīgas Sv. Jēkaba katedrāles ceļiniekiem tikai uzsākam ceļu, aizejot līdz Lazdonai, līdz luterāņu baznīcai. Pēc tam pie Vecpoļiem pusdienojam, un kopā ar mums ir gādīgā saimniecīte Tekla – mēs bez viņas nekur. Tālāk mums ar Rīgas grupu ceļi šķiras, aizejam katrs pa savējo, bet tiksimies Aglonā, – raksturoja Rūta. Viņa ir pārliecināta, ka ceļinieki Aglonu sasniegs, jo palīdzēs lūgšanas, dziesmas un Svētā Gara spēks, kas ir vairāk vajadzīgs par fizisko rūdījumu. Aglonu plānots sasniegt 13. augusta pēcpusdienā.
Svētceļniekiem, dodoties ceļā, piekodināts ņemt līdzi tikai pašu nepieciešamāko – Bībeli, lūgšanas, dziesmas un arī plāksterus, jo pieredze rāda, ka ceļu līdz Aglonai tikai retajam izdodas mērot bez tulznām.
– Prieks, ka tik daudz jauniešu meklē ceļu pie Dieva. Laikam ir sapratuši, ka cilvēkam ar Dieva svētību un palīdzību, ar lūgšanu spēku, ar uzticēšanos Dievam ir vieglāk izturēt visus tos pārbaudījumus, ko uzliek laicīgā dzīve, – sacīja Elvija mamma.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 08.08.2009.
Autore: IVETA ŠMUGĀ
OĻĢERTA SKUJAS foto