Vakar Vestienas pagasta zemnieku saimniecībā "Jāņkalni" uz Viduslatvijas Lauku attīstības biroja rīkoto semināru par krūmmelleņu audzēšanu ieradās gandrīz trīsdesmit interesentu. Tas liecina, ka daudzi, kas ir nogaršojuši šīs veselīgās, lielās ogas, vēlas tās audzēt paši, jo pēc garšas tās līdzinās savvaļas mellenēm, bet, iestādītas dārzā, aug un ražo pat 30 gadu un ilgāk.
Z/s "Jāņkalni", kur saimnieko Ozoliņu ģimene, pamatnodarbošanās ir netradicionālā lauksaimniecība. Kopējā zemes platība ir vairāk nekā 50 ha, stādījumi aizņem ap 20 ha, kur audzē rabarberus, zemenes, krūmmellenes, avenes, saldos ķiršus, lielogu dzērvenes. Krūmmelleņu stādījumi aizņem 7 hektārus, un tās "Jāņkalnos" sāka audzēt pirms astoņiem gadiem. Pagājušajā gadā saimniecība "Jāņkalni" piedalījās lauksaimnieku konkursā "Sējējs".
Semināru atklāja Viduslatvijas Lauku attīstības biroja lauku attīstības speciāliste Anita Briška, aicinot izprašņāt saimniekus par visiem knifiņiem, kas attiecas uz krūmmelleņu stādīšanu, augsnes apstākļiem, kopšanu, ogu novākšanu un realizāciju.
Vispirms z/s "Jāņkalni" saimnieks Māris Ozoliņš iepazīstināja ar saimniecību.
– "Jāņkalni" uzsāka saimniecisko darbību 90. gadu sākumā. Pa šiem gadiem izmēģināts ir daudz. Cik atceros, tēvs Uldis Ozoliņš sāka darbību ar ārstniecības augiem. Tajā laikā bija diezgan liela interese par ārstniecības augiem, realizējām baldriānu saknes, kumelītes, bet pēc tam pieprasījums tirgū, līdz ar to arī perspektīva pazuda. Izmēģinājām ko citu. Viena no mūsu pamatkultūrām ir rabarberi, jo tiem ir zemas izmaksas, mums tie patīk, jo padodas katru gadu.
Izvēle audzēt krūmmellenes sekoja pēc augsnes analīžu veikšanas. Krūmmellenēm galvenais, lai būtu skāba augsne (pH 4,5-5,5). Tām vēl ir vajadzīga atklāta un saulaina vieta, kas mums bija. Izmēģinājumam iestādījām pirmos 200 stādus. Tā kā rezultāti bija labi, mellenes auga un sāka ražot, domājām, ka šī lieta ir jāturpina. Ar krūmmellenēm esam apstādījuši jau vairākus laukus, kas kopā aizņem 7 ha, – pastāstīja Māris Ozoliņš.
2002. gadā stādi tika pirkti, bet drīz vien "Jāņkalnos" tos pamēģināja izaudzēt pašu spēkiem, un tas ir izdevies. Lielās krūmmelleņu plantācijas ir apstādītas ar pašu izaudzētajiem stādiem. Krūmmelleņu pavairošanu var veikt divos veidos – ar meristēmām un veģetatīvā veidā ar spraudeņiem. To, kā no maza spraudeņa izaudzēt stādu, stāstīja un rādīja Dagnija Lapa (Ulda Ozoliņa māsa). Pa šiem gadiem viņa ir kļuvusi par krūmmelleņu stādu audzēšanas praktiķi.
– Krūmmellenes bērns ir jānoglāsta, desmitiem reižu jāapmīļo, jānomaina vai divdesmit pamperu, tikai tad tas izaugs, – tēlaini raksturoja Dagnija.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 06.08.2009.
Autore: IVETA ŠMUGĀ
OĻĢERTA SKUJAS foto