Pagājušajā sestdienā Madonā un tās apkārtnē pirmo reizi tika rīkotas piedzīvojumu sacensības. Uz mačiem, kam tika dots nosaukums „Kalna iela", pieteicās 22 komandas (aptuveni 60 cilvēki), kas nepilnas 6 stundas nodevās atraktīvām, interesantām un sportiskām kontrolpunktu medībām.
Braucot ar velosipēdu, skrienot, ejot, lecot, rāpjoties un peldot, sacensību dalībniekiem nācās pārvarēt nepilnus 50 kilometrus. Kontrolpunkti bija izvietoti kur nu kurais: gan pie skursteņiem, gan notekā, gan jaunbūvēs, gan pie koku stumbriem, gan uz salas Karjera ezerā. Sacensību noslēgumā visu goda pjedestālu aizņēma vietējie madonieši (esošie un bijušie). Vislabāko laiku distancē – 5 h un 31 min. – uzrādīja komanda „Pa ļubomu" (Jānis Vanags, Mārtiņš Seiksts un Natālija Peļepeca). No viņiem finišā 12 minūtes atpalika „Savējie" (Edgars Āboliņš, Imants Borovikovs, Juris Borovikovs) , bet bronzas godalgu ieguva „Glauni Klauni" (Aivis Lejiņš, Didzis Dekters un Andris Jubelis).
Sacensību organizators, atskatoties uz paveikto, atzīst, ka pirmie kucēni šoreiz tomēr nav jāslīcina.
– Lielākoties viss bija labi. Runājot par aktivitāti, var teikt, ka pat trāpīju desmitniekā, jo mači bija plānoti 20 – 25 komandām. Būtu bijis žēl, ja ierastos mazāk dalībnieku, jo tad pašiem dalībniekiem sacensības nešķistu tik interesantas. No otras puses, ja komandu būtu krietni vairāk, tad man kā organizatoram nebūtu pārliecības, ka ar tādu skaitu tikšu galā. Šī distance nebija piemērota 50 un vairāk komandām. Prieks, ka puse no dalībniekiem bija vietējie, bet otra puse – iebraucēji. Lielākā daļa no dalībniekiem bija iesācēji, taču dažās komandās bija arī pieredzējuši piedzīvojumu sacensību dalībnieki, – pastāstīja Juris Dzenītis.
Viņš neslēpa, ka no dalībniekiem nav dzirdējis nevienu negatīvu atsauksmi, kas liecina, ka mači visiem patikuši. Sacensības viņš organizējis tā, lai pašam būtu patīkami tajās piedalīties. Šoreiz uzsvars mazāk tika likts uz sportisko pusi, vairāk uz to, lai sacensības būtu interesantas.
– Izveidot trasi nebija grūti, jo pats esmu madonietis un labi pārzinu apkārtni, zinu interesantākās vietas. Arī ar kartēm un orientēšanos esmu nodarbojies jau no desmit gadu vecuma, tāpēc šis darbs lielas grūtības nesagādāja. Daudz esmu mācījies no citu pieredzes, tāpēc centos pārņemt to, kas, manuprāt, ir bijis labākais citos mačos, un iekļaut šajos, – atzina piedzīvojumu sacensību organizators.
Juris uzskata, ka Madona un tās apkārtne ir pateicīga šādu sacensību rīkošanai, taču piedzīvojumu mačus var sarīkot praktiski jebkur. Tāpēc jau tās ir piedzīvojumu sacensības – katrā vietā piedzīvojumi ir citādāki.
Taujāts par iespējām ko līdzīgu sarīkot arī nākotnē, Juris Dzenītis norādīja, ka pagaidām ir vajadzīga pauze, lai viss nosēžas un rodas atziņas par to, kas pašam patika vai nepatika un ko vēl varētu pilnveidot.
– Katrā ziņā turpinājums sacensībām būs, taču visticamāk ne šogad. Tagad, kad jau uzkrāta zināma pieredze organizatora darbā, vēlos sarīkot nedaudz nopietnāku pasākumu, šis tomēr vairāk bija orientēts uz vietējiem iedzīvotājiem. Ar „nopietnāku" es domāju sacensības vismaz 50 komandām, – paskaidroja Juris Dzenītis.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS
DĀVJA VECKALNIŅA foto