Rīta pastaigas laikā uz bruģa pamanīju pirmās dzeltenās lapas, un arī rasa zālē šķita nedaudz vēsāka kā citu rīt. Dienā gan – saulīte cepina, un nākas ar skaudību noraudzīties cilvēkos, kas dodas atpūtā pie ezera, salīdzināt savu gandrīz neesošo iedegumu ar saules staru bagātīgi skartajiem. Bet varbūt aiz tā brūnuma slēpjas mākslīgā saulīte? Vēl jau Latvijas sabiedrība nav līdz galam sabaidīta ar kancerogēno solāriju blakus efektu, taču, pat ja būs, no mākoņiem nākošie siltie stari neprasīs gadus sauļoties gribētājiem.
Nu jau drīz pa radio Star FM sāks skanēt, manuprāt, depresīvākā (tajā pašā laikā – nostalģiskā) grupas A-ha dziesma „Summer moved on" („Vasara pagāja"). Tādos brīžos jāsāk domāt, kas paveikts gada garākajās dienās un īsākajās naktīs. Daudzi, reizēm arī es, attopas, ka nekas dižs. Taču, kopā sasummējot mazākus sasniegumus un ikdienas plusiņus, ir bijis kaut kas labs šajā vasarā arī. Katram savs.
Nevarēšu jums, cienījamie lasītāji, pavēstīt par grandioziem ceļojumiem vai aizraut ar stāstiem a la „Tūkstoš un vienas nakts" gaumē. Man vasaras vislielākais sasniegums ir augstskolas absolvēšana, atgriešanās uz dzīvi dzimtajā pusē un darba iesākšana-atsākšana laikrakstā. Ir bijis tas gods satikt daudzus interesantus, aktīvus un iedvesmojošus cilvēkus; dažiem jāatvainojas par pieļautajām kļūdiņām un jaunības nezināšanu, dažiem jāpasaka paldies par iedrošinājuma vārdiem un uzticēšanos. Tas tā – iesākumam, jo, cerams, atšķirībā no vasaras, darba sezona neiet uz otru pusi.
Vēl jau tikai augusta sākums; raugoties optimistiski, „glāze" pilna ar vienu trešdaļu saules, vasaras siltuma, tikko pļautas zāles smaržas un romantiskiem vakariem. Kāds čīgātājs sienāzis vēl var paspēt par krājumiem ziemai padomāt, kaut gan šī vasara visdrīzāk mūs jau ir pārmācījusi un esam kļuvuši praktiskāki, apdomīgāki, čaklāki. Apmesta tāda kā cilpa attīstības spirālē, un saimniecībās atkal ir topā ievārījumu vārīšana, dārzeņu konservēšana, pašu ceptas tortes un mājās gatavotas vakariņas.
Šonedēļ mani ļoti iedvesmoja eksperiments par uzkrājuma veidošanu, pārdomājot savus izdevumus. Nedaudz tam jau pieķēros, varbūt pamēģiniet jūs arī! Eksperti gan teic, ka šādai domai jānobriest sākumā psiholoģiski, respektīvi, mēnesi iepriekš doma par krāšanu un taupīšanu jāapmuļļā prātā – jāiztēlojas pozitīvās un negatīvās sekas, kas radīsies pēc tērēšanas ieradumu maiņas. Man sākums nedaudz grūts, taču vēl tieši mēnesis palicis, pirms arī dabā sāks iezīmēties tumšāki laiki.
Autors: Laura Voitiņa