No 3. augusta ar Latvijas Kultūrkapitāla fonda atbalstu Madonas mūzikas skolas Laimas zālē klausītāji nedēļas garumā tiek aicināti iedvesmoties un smelties sev krāsas 12. Latviešu mūzikas svētkos.
No 3. augusta ar Latvijas Kultūrkapitāla fonda atbalstu Madonas mūzikas skolas Laimas zālē klausītāji nedēļas garumā tiek aicināti iedvesmoties un smelties sev krāsas 12. Latviešu mūzikas svētkos.
– Statūtos rakstīts, ka Latviešu mūzikas svētki ir ikgadēji un mūžīgi, – vaicājumam par tradīcijas noturību atbild Madonas mūzikas skolas direktors un Latviešu mūzikas svētku organizators Artis Kumsārs. – Tas tiešām tā ir, jo latviešu komponisti ir tik daudzskaitlīgi – gandrīz katram pagastam pieder kāds komponists un dažam pat vairāki. Turklāt Latvija ir bagāta ne tikai ar komponistiem, kam diplomā minēta šī kvalifikācija, bet arī ar mūziķiem – izpildītājiem, kas raksta mūziku un dara to profesionāli labā līmenī. To praktizē arī skolotāji mūzikas skolās, piemēram, Madonas mūzikas skola var lepoties ar 10 skolotājiem, kas raksta mūziku vai aranžē to. Līdz ar to saturiski piepildīt Latviešu mūzikas svētku programmu problēmu nekad nav bijis.
Materiālu vākšana
Paralēli rūpēm par svētku piepildījumu Artis Kumsārs uzsācis vēl kādu vērtīgu darbu.
– Tā kā mūsu tauta ir tik bagāta ar autoriem, Madonas mūzikas skolas bibliotēkas telpā uzstādītajos dzelžu skapjos esmu uzsācis vākt latviešu komponistu mūzikas materiālus, – komentē skolas direktors. – Kamēr sadabūšu mūzikas pierakstus, kas 150 gadu gaitā izklīduši pie diriģentiem, pianistiem, solistiem, paies ne mazums laika. Simfoniskās partitūras Latvijā glabājas rokrakstos vienā eksemplārā, ar klaviermūziku, vijoļmūziku, solo dziesmām ir nedaudz labāk. Tās vairāk tiek izpildītas, līdz ar to vairāk tiražētas un izplatītas. Skumji, ka mūsu vairāk nekā 600 latviešu autoriem nav pat pilnīgu skaņdarbu sarakstu, tādi ir tikai Emīlam Dārziņam, Alfrēdam Kalniņam, Jāzepam Vītolam un vēl dažiem. Darba šai laukā pietiek.
Idejas rosinātājs
Ideju paliekošajam uzdevumam Artim Kumsāram devis komponists Imants Zemzaris. „Iesākumā Latviešu mūzikas svētkos atskaņojām dažādu latviešu komponistu mūziku. Pamazām sākām veidot koncertprogrammas, kas kļuva tematiskas – veltītas kādam no komponistiem. Sākums bija Imanta Zemzara mūzika, vēlāk viņš pats, būdams svētku krusttēvs, pamatautors un izpildītājs, Latviešu mūzikas svētkos uzsāka veidot tematiskus koncertus, atskaņojot Jāņa Ivanova klaviermūziku, Emiļa Melngaiļa vijoļmūziku, Volfganga Dārziņa tautasdziesmu apdares." Zemzara piemērs Arti Kumsāru vedinājis uz domām, ka ir vērtīgi veidot tematiskus koncertus, veltītus konkrētiem autoriem vai žanriem. – Viņš rosināja, ka jādara gals neziņai par autoru mūziku, – uzsver svētku organizators. – Līdz ar to sev par dzīves mērķi, pēdējo lielo darbu šajā saulē, izvirzīju uzdevumu – Madonas mūzikas skolas bibliotēkā savākt visu latviešu mūziku nošu veidā. Jau gadu pie šī darba brīvajos mirkļos strādāju, un bibliotēkas skapī ar katru dienu nāk klāt jauni materiāli. Skaņdarbus izkārtoju autoru un žanru mapēs, lielajā darbā aicinu talkā arī sabiedrību.
Artis Kumsārs rajona iedzīvotājus, kuru glabāšanā ir dažādi nošu krājumi, aicina tos piedāvāt kā dāvinājumu mūzikas skolai vai dot ziņu par konkrētajiem skaņdarbiem, lai iespējamos retumus varētu nokopēt skolas bibliotēkas vajadzībām.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 30.07.2009.
Autors: INESE ELSIŅA
AGRA VECKALNIŅA