Kamēr jaunizveidotajos novados vēl valda neziņa, kā turpmāk tiks organizēts sociālais darbs, Ērgļu novadā aktīvi rit iesāktais darbs un tiek domāts, kā vēl vairāk būtu iespējams palīdzēt iedzīvotājiem.
Māra Briede, sociālās palīdzības un veselības aprūpes nodaļas vadītāja, stāsta, ka, viņasprāt, Ērgļu novada sociālajam dienestam šobrīd ir priekšrocība – kamēr citi novadi vēl tikai veidojas, Ērgļu novads pastāv trīs gadus, līdz ar to jau ir gūtas zināšanas, kā labāk risināt problēmas.
– Lai izveidotu novadu, ir nepieciešams laiks. Tā kā mēs pastāvam vairākus gadus, mums tomēr ir vieglāk strādāt, jo ir izstrādāta sistēma, kā mums veiksmīgāk organizēt darbu.
Šobrīd mums ir jāpārņem Ērgļu pansionāts, ģimenes atbalsta centrs „Zīļuks", kas bija Madonas rajona pārziņā. Tiks veidota darba grupa, kurā iekļauti šo iestāžu vadītāji, grāmatveži un sociālais dienests, lai varētu izstrādāt sistēmu, apspriest darbus, kā turpmāk tiks organizēta sociālo pakalpojumu sniegšana šajās sociālās aprūpes institūcijās. Turpmāk novadā būs divi pansionāti -„Kastaņas" un Ērgļu pansionāts. Laika gaitā novadā ir ieviesti sociālie pakalpojumi, kas tiek piedāvāti iedzīvotājiem. Tā kā jau kādu laiku ir slēgta slimnīca, tur pašlaik darbojas pakalpojums „Sociālā gulta", kas paredzēts smagu cilvēku kopšanai. Piedāvājam arī sociālo dzīvokli. Tajā ir četras vietas. Tur apmetas cilvēki, kas nevēlas doties uz pansionātiem, bet gluži bez palīdzības iztikt nevar. Šiem cilvēkiem nodrošinām palīgu mājas darbu veikšanai. Šī brīža situācija pierāda, ka mums turpmāk akcentu vajadzētu likt uz mājas aprūpes pakalpojumu attīstīšanu. Novada teritorija ir diezgan liela, līdz ar to būtu nepieciešama mobilā brigāde. Viena trešā daļa iedzīvotāju ir pensionāri, daudziem nepieciešama palīdzība. Sadarbībā ar Svētā Jāņa palīdzības biedrību plānojam atvērt arī zupas virtuvi. Jau ir uzsākti darbi. Biedrība plāno atvērt arī dienas centru cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, – stāsta Māra Briede.
Pabalsti netiek samazināti
Jautājot, kādus pabalstus piešķir Ērgļu novada sociālais dienests, vadītāja turpina: – Neraugoties uz saspringto ekonomisko situāciju valstī, esam centušies saglabāt visus pabalstus, kādi bijuši līdz šim. Šobrīd valsts kā obligātos izmaksājamos pabalstus nosaka tikai divus – garantēto minimālo iztikas līmeni (GMI) un dzīvokļu pabalstu. Papildus tiem sociālajā dienestā izmaksājam arī pabalstu brīvpusdienām, atmaksājam skolēniem ceļa izdevumus, veselības pabalstus, jaundzimušo pabalstu.
Strādājam ar bērniem un jauniešiem no nelabvēlīgām ģimenēm. Šīs problēmas pastāv jau ilgu laiku. Bieži tās ir saistītas ar skolas kavēšanu, nesekmību, klaiņošanu. Diemžēl problēmas pastiprina arī ekonomiskā situācija, jo vecākiem trūkst līdzekļu, lai iegādātos skolai nepieciešamo. Ik pa laikam parādās arī jaunas problēmas, kas saistītas ar šīm ģimenēm, bet cenšamies tās visas atrisināt.
Šogad strauji audzis cilvēku skaits, kas pieprasa GMI pabalstu. Pagājušajā gadā šajos pabalstos tika izmaksāti vairāk nekā 5 tūkstoši latu, bet šā gada 7 mēnešos jau vairāk nekā 12 tūkstoši latu. Trūcīgas personas statuss piešķirts jau 344 personām, un katru mēnesi to skaits palielinās.
Savukārt sociālā darbiniece Dzintra Riekstiņa stāsta: – Cilvēki šādās situācijās nonāk pēkšņi. Reizēm pie mums atnāk ģimenes, kam līdz šim viss bija ļoti labi, bet pēkšņi tiek zaudēts darbs, līdz ar to iztikas līdzekļu nav. Palīdzēt šiem cilvēkiem cenšamies arī ar Latvijas Sarkanā Krusta starpniecību piegādātajiem pārtikas produktiem. Pagājušajā gadā tika dalīti putraimi, cilvēki bija ļoti apmierināti. Šogad līdz šim bija klusums, bet nupat saņēmām ziņu, ka beidzot tiks piegādāti pārtikas produktu grozi, kur būs arī makaroni un milti. Esam priecīgi, jo tas ir atbalsts cilvēkiem. Vēl gan nezinām, kad tieši solītā palīdzība sasniegs sociālos dienestus.
Savādi ir tas, ka šo Eiropas naudu iegulda, iegādājoties pārtikas produktus citās valstīs, nevis atbalsta Latvijas ražotājus. Visu, ko iepērk citās valstīs, taču ražo arī pie mums.
– Jau vairākus gadus mums ir izveidojusies laba sadarbība ar biedrību Hamburgā, kas četras reizes gadā sūta humāno palīdzību. Pārsvarā tās ir drēbes un apavi. Bijām aizbraukuši arī pie viņiem, tur runājām, kas vairāk mūsu novada iedzīvotājiem būtu nepieciešams. Tiek sūtītas arī dažādas saimniecībā nepieciešamas lietas, piemēram, gultasveļa, segas, spilveni, bērnu drēbes. Lai gan sūtījumi ir nelieli, mums vienmēr ir ko piedāvāt iedzīvotājiem. Pieņemam arī mūsu pašu iedzīvotāju ziedotās lietas. Reizēm gadās, kad tiek atvesti pārtikas produkti, tos parasti atdodam daudzbērnu ģimenēm – skaidro Māra Briede.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 28.07.2009.
Autors: AGRITA NUSBAUMA
OĻĢERTA SKUJAS foto