Vēl līdz jūlija beigām Madonas novada iedzīvotājiem ir iespēja piedalīties Madonas pilsētas teritorijas plānojuma grozījumu 1999. – 2012. gadam Nr. 2 izstrādes sabiedriskajā apspriešanā.
Teritorijas plānojumu grozījumu izstrādes vadītājs Madonas pilsētas arhitekts Augusts Apinis „Staram" pastāstīja, ka līdz šim iedzīvotāju interese par teritorijas plānojuma grozījumiem ir bijusi ļoti zema. Kopš sabiedriskās apspriešanas pasludināšanas „Latvijas Vēstnesī" un „Starā" (jūnija nogalē) interesi par grozījumiem ir izrādījis tikai viens cilvēks.
Kāpēc grozījumi bija jāveic?
Iepriekšējie grozījumi pilsētas teritorijas plānojumā tika veikti 2007. gada beigās, tāpēc rodas pamatots jautājums, kāpēc pēc tik salīdzinoši neilga laika plānojums ir jāgroza atkal?
– Grozījumu izdarīšanas mērķis ir nodrošināt Madonas pilsētas prognozētās vajadzības pēc inertajiem materiāliem, lai varētu veikt ielu, ceļu un laukumu sakārtošanu pilsētas teritorijā. Šis bija sākotnējais pamatnosacījums, kas radās saistībā ar to, ka pēdējo gadu laikā bija strauji pieaugušas būvmateriālu cenas un būvniecības izmaksas, tai skaitā arī ceļu būvē. Tika aprēķināts, ka, veicot minētos darbus, izmantojot ceļu un ielu būvniecībā, remontos un rekonstrukcijā vietējos materiālus ir iespējams ievērojami ietaupīt. Piemēram, aprēķini liecina, ka mēs vienu kubikmetru grants un smilšu varam iegūt par latu, savukārt ražotāju un būvnieku tāmēs kubikmetrs maksā 7- 8 lati un Rīgā – pat 11 lati. Šādā situācijā ekonomiskais ieguvums bija acīmredzams, tāpēc arī lēmums veikt grozījumus ir ļoti savlaicīgs un pareizs. Kaut arī šobrīd situācija ir strauji izmainījusies, visi pasākumi, kas tiek un tiks veikti, ir ļoti nozīmīgi, jo nākotnē pavērs iespēju izmantot šīs inerto materiālu iegulas pilsētas teritorijā, – paskaidroja Augusts Apinis.
„Stars" jau vairākkārt ir informējis, ka pie Madonas pilsētas ziemeļu robežas tika veikti pētījumi nepilnu 10 ha platībā. Izpētes rezultātā tika konstatēts, ka šajā teritorijā ir viendabīgas, kvalitatīvas smilts – grants iegulas aptuveni 1 000 000 m3 apjomā un kvalitatīvas smilts iegulas 200 000 m3 apjomā. Kā zināms, Madonas pilsētas ielu, ceļu un laukumu sakārtošanai un turpmākai ielu seguma uzlabošanai pēc vērienīgu ūdens apgādes un notekūdeņu kanalizācijas projektu realizēšanas būs nepieciešams liels materiālo resursu ieguldījums, un grants, smilšu ieguves karjera atvēršana sniegtu būvniecībā izmantojamo materiālu nodrošinājumu, kā arī līdzekļu ekonomiju. Tiesa, redzot pašreizējo situāciju ar pašvaldību budžetiem un Satiksmes ministrijas atbalstu, ir pamats skepsei, vai tuvākajā laikā ideju par karjera atvēršanu izdosies īstenot.
– Kad šie jautājumi bija sākuma stadijā, mēs bijām uz tāda kā viļņa. Kaut gan vairākas vadošas amatpersonas noliedz, ka šāds scenārijs bija prognozējams, īsti ticēt tam nevēlos, jo pirms jau pusotra gada Būvinženieru savienības vadība mūs brīdināja – „esiet uzmanīgi, būs kritums". Savukārt Ainārs Šlesers, būdams satiksmes ministrs, pagājušā gada pavasarī solīja, ka līdzekļu apjoms pašvaldību ceļu uzturēšanai 2009. gadā palielināsies trīs reizes. Visi ekonomiskie aprēķini tika balstīti uz šīm prognozēm un solījumiem, kādus mums deva Satiksmes ministrija, un liela daļa šo līdzekļu bija plānota Madonas pilsētu ceļu un ielu sakārtošanai. Pašreizējā ekonomiskajā situācijā to būs grūti izdarīt. Taču tas darbs, kas tiks paveikts, grozot teritorijas plānojumu, nekur nepazudīs. Ja ne šodien, tad rīt pilsētai tas noteikti noderēs, jo jāraugās arī nākotnes perspektīvā. Tas, ka šodien ir krīze, nenozīmē, ka tā turpināsies mūžīgi, – optimistiski uz iespējām iedzīvināt ar karjeru saistītās aktivitātes raugās Augusts Apinis.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 23.07.2009.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS
OĻĢERTA SKUJAS foto