Mēs, politiski represēto biedrība, ik gadu vasarā organizējam ekskursijas. Šovasar, 7. un 8. jūlijā, bijām 2 dienu ekskursijā, kuras mērķis bija tuvāk iepazīt mūsu kaimiņvalsti Lietuvu, precīzāk, teritoriju, ko dēvē par Augštaitiju – vēsturiski ģeogrāfisku un etnogrāfisku novadu. Augštaitija ir mūsu Augšzemes turpinājums Lietuvā. Tā ir ļoti līdzīga mūsu ezerzemei Latgalei. Tāpat kā Latgalē – ļoti daudz ezeru un pakalnu.
Iepriekšējās vasarās bijām gan Lietuvas rietumu pusē – Kuršu kāpās, gan austrumu pusē – Traķos un Druskininkos.
Neapskatīta palika Lietuvas vidusdaļa, ko apmeklējām šovasar. Tā ir tikpat skaista un sakopta kā visa mūsu kaimiņvalsts teritorija kopumā. Lietuvieši prot interesanti iekārtot tūristus piesaistošās vietas. Augštaitijā apskatījām ļoti vecas koka baznīcas. Apmeklējām lietuviešu nacionālā salduma šakotis ražotni. Mums tika piedāvāta iespēja pašiem piedalīties šā garduma izgatavošanā, pēc tam degustējām. Sākumā likās neparasta garša, vēlāk jau garšoja daudz labāk.
Tālāk apskatījām Moletai moderno etnokosmoloģijas centru. Observatorija ir viena no labākajām Eiropā. Tiesa, dienā zvaigznes gan neredzējām, bet iekārtojums, ko vērojām un par ko mums stāstīja, bija grandiozs, iespaidīgs.
Visiem ļoti patika Dravniecības muzeja apmeklējums nacionālajā parkā. Brīnišķīga, klusa apkārtne ar vaska un liepu ziedu smaržām. Varējām apskatīt, kādi tad īsti bijuši senie bišu stropus, kuros vēl tagad dzīvo bites. Par sevi jāsaka, ka agrāk, kaut ģimenē tēvs un brāļi bija bitenieki, daudz par bitēm nezināju, tikai – medu, vasku, bišu dzēlienus. Noklausoties muzeja gides stāstījumu par bišu dzīvi, ko tās dara, lai mēs tiktu pie saldā kāruma, kā izjūt dabu, priekšstats par čaklo kukainīti, ar ko bieži tiek salīdzināti darbīgi cilvēki, radās spilgts un zināšanas daudz pamatīgākas.
Bites – tās ir Dieva radīts dabas brīnums.
Tālāk ceļš veda uz Anišķiem, kas ilgstoši ir sadarbības partneri Madonas rajonam. Mūsu acīm pavērās skaista, sakopta pilsēta, un te gribas piebilst, ka mūsu Madona nav sliktāka. Atpakaļceļā uz mājām bijām Biržos (Biržai). Apskatījām krasta kritenes. Tās ir vietas, kur zem augsnes virskārtas ir ūdens izskalotas bedres, tāpēc ir jāuzmanās, jo ļoti ātri var iegrūt. Apmeklējām Radvilišķu pils alus pagrabu. Tur mūs sagaidīja vietējā folklora grupa, kas spēlēja un dziedāja lietuviešu tautas dziesmas. Arī mēs tikām iesaistīti lietuviešu folkloras atraktivitātēs. Ne tikai dziedājām, bet izmēģinājām, kā latviešiem skan lietuviešu nacionālie mūzikas instrumenti, bet ņiprākie tika pie lustīgas dancošanas. Bija jautri, un gūtās emocijas no atmiņas neizbālēs vēl ļoti ilgi.
Vēl pieminēšanas vērts ir tūristu izpriecas objekts šaursliežu bānītis. Lai arī bija jautri un interesanti – gala stacijā mūs sagaidīja un izklaidēja vietējā teātra grupa – tomēr jāteic, ka augstā maksa par braucienu neatbilda sniegtajai izpriecai. Varbūt tāpēc, ka bānīša ceļš visu laiku veda gar necaurredzamiem krūmājiem, ko vērot nebija interesanti. Varam vienīgi vēlēt maršruta veidotājiem, lai nākotnē brauciens ar bānīti tūristiem tiktu izveidots saistošāks.
Par šo ceļojumu kopumā un divu dienu laikā gūtajiem iespaidiem jāteic, ka ikviens no mums bija gandarīts un atzina – jā, bija vērts apskatīt brāļu zemi Lietuvu.
Gribu piebilst, lai gan ekskursijas organizē politiski represēto biedrība, tomēr tiek lūgti piedalīties visi, kas vēlas – gan jauni, gan veci.
Šovasar vēl tiek organizēta ekskursija uz Ungāriju no 17. līdz 23. augustam. Maksa – 180 Ls (ceļš, naktsmītnes, brokastis). Maksa par ieejas biļetēm – atsevišķi, un lati jāmaina uz eiro. Lai noorganizētu šo tālo, bet interesanto ekskursiju, vajadzīgs noteikts dalībnieku skaits. Ja kāds vēlas braukt, lūdzam pieteikties, zvanot 22434782, 64822023 līdz 1. augustam.
Autors: VIJA JUDINA