Šo trešdien Madonas novada domes priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters un SIA „Madonas slimnīca" valdes priekšsēdētājs Bruno Kokars tikās ar veselības ministri Baibu Rozentāli, lai pārrunātu vēstulē minētās problēmas.
– Rakstīt vēstuli un skaidrot situāciju mūs pamudināja tas, ka ministres parakstītie noteikumi un tajos iekļautie kritēriji mūsu slimnīcai ir praktiski neizpildāmi. Bijušajā Madonas rajonā ir trešais mazākais iedzīvotāju blīvums, līdz ar to 400 dzemdības nodrošināt ir grūti un pat neiespējami.
Tiesa, uzskaitē mums ir 450 sievietes, taču daļa no viņām, kam ir tāda iespēja, brauc dzemdēt uz Īriju vai Lielbritāniju, kur bērns automātiski iegūst pilsonību un var saņemt ievērojamus pabalstus.
Mēs jau pašā sākumā teicām, ka šie noteikumi ir nepareizi. Arī slimnīcu gadījumā vajadzētu rīkoties līdzīgi, kā, piemēram, kārtojot šoferu braukšanas tiesības. Ir aptuveni 10 kritēriji, pēc kā vērtēt, un, ja tomēr vienu vai divus neizpilda, slimnīcu nepārveido. Taču mūsu gadījumā ir divi kritēriji, no kuriem vienu (7000 pacientu gadā), ja tiek piešķirts finansējums, mēs vēl varam izpildīt, taču otru – 400 dzemdības gadā – ir tikpat kā neiespējami nodrošināt.
Šobrīd ir zināms, ka otrajā pusgadā, salīdzinot ar pirmo pusgadu, slimnīca finansējumu saņems par 60% mazāk, līdz ar to grūtības var rasties arī ar pirmā kritērija izpildi. Tiesa, patlaban izskatās, ka no pacientu skaita varētu atkāpties pati VOAVA, jo viņu noteikto pacientu apjomu pat lielajām reģionālajām slimnīcām būs grūti nodrošināt, tā kā beigās, iespējams paliks vairs tikai viens kritērijs – dzemdības, – situāciju skaidroja Bruno Kokars.
No sarunas ar ministri viņš sapratis, ka lielākā problēma medicīnas nozarē šobrīd ir nepietiekamais finansējums, tāpēc aizvien skaidrāk iezīmējas virzība uz slimnīcu skaita optimizāciju, lai paliktu vien 10 slimnīcas – 3 Rīgā, un 7 lielajās republikas pilsētās, kurām līdzās varētu darboties arī slimnīcu apvienības.
Andrejs Ceļapīters pašreiz notiekošo skaidro kā darbu ugunsdzēsēju režīmā.
– Uzreiz pēc pašvaldību vēlēšanām finanšu ministrs paziņoja par līdzekļu samazinājumu, kas atšķīrās no tā, kas tika paziņots pirms vēlēšanām, un pašlaik Veselības ministrija cenšas sabalansēt ieņēmumu sadaļu ar izdevumiem. Uz jautājumu, vai šādos apstākļos nevajadzētu nopietnāk iedziļināties un veidot darba grupas, sekoja atbilde, ka šobrīd tam vairs nav laika. Taču tas, ka nav laika, nenozīmē, ka drīkstam izjaukt labi darbojošos sistēmu, kā tas ir, piemēram, Madonas slimnīcas gadījumā. Šobrīd no līdzekļu samazinājumu medicīnas nozarē visvairāk cieš tieši mazās, lokālās slimnīcas. Finansējuma apjoms medicīnai pēc šiem samazinājumiem būs aptuveni 453 miljoni latu. Primārajai aprūpei – 40 miljoni, bet mazajām, lokālajām slimnīcām bija 35 miljoni, bet pēc 60% samazinājuma būs aptuveni 20 miljoni latu. Saliekot šos ciparus kopā, ir redzams, ka uz mazo slimnīcu rēķina neko būtiski ieekonomēt un atrisināt nevar, taču zaudēt var ļoti daudz. Pirmkārt, cilvēkiem reģionos zudīs pieejamība medicīnas pakalpojumam. Kādreiz visa infrastruktūra un pakalpojumi tika būvēti pēc principa, ka visi ceļi ved uz Rīgu, bet mazākā mērogā – uz rajona centru. Ja tagad cilvēkam no Madonas būs jānokļūst uz reģionālo slimnīcu Valmierā, tad ar sabiedrisko transportu to ātri izdarīt būs grūti, bet, piemēram, Lubānas iedzīvotājam, pat neiespējami, tāpēc es uzskatu, ka bez ekonomiskiem apsvērumiem vērā ir jāņem arī sociālie aspekti.
Sākotnējais uzstādījums bija, ka pakalpojumam jābūt kvalitatīvam un maksimāli pietuvinātam iedzīvotājiem, ka resurss ir jākoncentrē tur, kur šis pakalpojums jau kvalitatīvi tiek sniegts, ir ārstu resurss, iekārtas un tradīcijas, – norādīja Andrejs Ceļapīters.
Līgums ar Madonas slimnīcu par medicīnas pakalpojumu sniegšanu ir noslēgts līdz šā gada beigām, un Andrejs Ceļapīters uzskata, ka šajā laikā jādara viss iespējamais, lai kritērijus izpildītu. Tā kā šobrīd gada laikā Madona slimnīcā dzemdē aptuveni 300 sieviešu, ir skaidrs, ka 400 dzemdības būs grūti nodrošināt, tāpēc ir doma pastiprināti strādāt, lai topošās māmiņas arī no blakus rajoniem un vēl tālākām vietām būtu ieinteresētas bērniņus laist pasaulē tieši Madonas slimnīcā.
Līdzīgi kā Bruno Kokars, arī Madonas novada domes priekšsēdētājs uzskata, ka pieņemtie noteikumi ir neloģiski. Sarunas laikā noteikumus kritizēja arī pati ministre, tāpēc ir cerība, ka tie tiks grozīti, tiesa, paļauties uz to šobrīd nevar, tāpēc daudz būs jāstrādā pašiem, lai slimnīcu saglabātu. Tiek apsvērta arī iespēja veidot apvienības ar citām lokālajām slimnīcām, kas kritērijus ļautu izpildīt vieglāk, taču vienlaikus radītu citas grūtības. Situācija var veidoties arī tāda, ka gada beigās būs jālūdz novada iedzīvotāju atbalsts līdzīgi, kā to šobrīd dara Alūksnes iedzīvotāji, aizstāvot savu slimnīcu, taču Madonas novada domes priekšsēdētājs cer, ka noteikumi tomēr tiks saprātīgi grozīti un bažām par Madonas slimnīcas turpmāko pastāvēšanu tās pašreizējā formā vairs nebūs pamata.
Materiālu sagatavoja EGILS KAZAKEVIČS
AGRA VECKALNIŅA foto