Ar šodienu jaunatvērtajā kafejnīcā „Stūrītis" darbu sāks divas jaunietes projekta „Bezdarbnieku un darba meklētāju apmācība Latvijā" ietvaros. Viņu apmācību ir uzņēmusies z/s „Ataugas" saimniece, viesu nama „Apiņu kalte" un tagad arī kafejnīcas īpašniece Antra Gotlaufa.
Lūgta pastāstīt par to, kā nonākts līdz dalībai projektā, Antra Gotlaufa atbildēja: – Par projektu uzzināju no laikraksta „Stars"; sākumā ar informāciju tikai iepazinos un domu, ka varētu iesaistīties, piefiksēju. Taču, ja nebūtu bijis pamudinājuma no Nodarbinātības Valsts Aģentūras (NVA) Madonas filiāles darbiniecēm, it sevišķi Elīnas Kampes, tad diez vai tā doma būtu realizējusies. Tāpat kā visas labas lietas arī pieteikšanās projektam notika teju vai pēdējā brīdī, bet NVA darbinieces palīdzēja man jau tā saspringtajā brīdī ar materiāliem un papīru kārtošanu. Tāpēc ļoti lielā mērā par šo rezultātu – 2 darbinieču apmācību kafejnīcā „Stūrītis" – ir jāpasakās tieši viņām.
Līdzīgos projektos, sadarbojoties ar NVA, Antra Gotlaufa ir piedalījusies arī iepriekš, un pēc trīs mēnešu strādāšanas viesu mājā „Apiņu kalte" subsidētā darbavietā darbiniece vēlāk uzsākusi arī savu biznesu.
– Manuprāt, tas arī ir lielākais ieguvums no šādiem projektiem: cilvēki pamēģina, saprot, ka var izdoties, un viņiem ir drosme darboties tālāk. Salīdzinājumam varu teikt, ka esmu piedalījusies arī tādos projektos, kur apmācu cilvēkus, taču tad nav tik lielas atdeves, jo tā ir liela grupa. Strādājot kopā ar dažiem konkrētiem darbiniekiem, katrā ziņā ir labāks rezultāts, jo pa to laiku, kas nav nemaz tik mazs, varam kārtīgi sastrādāties. Viņi mani iepazīst kā darba devēju, es viņus – kā darbiniekus, – uzsvēra Antra Gotlaufa.
Šādās apmācību darbavietās vislielākie ieguvēji ir paši nodarbinātie, jo, pirmkārt, ir iespēja gūt pieredzi reāli esošā uzņēmumā, otrkārt, pēc apmācību laika beigšanās nereti tiek piedāvāta pastāvīga darbavieta. Darba devēja ir gandrīz simtprocentīgi pārliecināta, ka arī šoreiz pēc apmācību laika beigšanās, pēc 3,5 mēnešiem, jaunietēm tiks piedāvāta iespēja turpināt darbu. Viņa turpināja: – Es ceru uz to labāko, ka mūsu sadarbība būs veiksmīga un varēsim turpināt kopā strādāt. Šīm darbiniecēm maksimāli centīšos nodot savu pieredzi. Vienā no apmācāmajām vietām strādās mana meita Guna Gotlaufa, par ko man liels prieks, pirms tam viņai bija darbs Rīgā, tomēr izvēlējās pārnākt uz dzimto pusi.
Vērtējot pārējo uzņēmēju aktivitāti un vēlmi piedalīties šādos projektos, Antra Gotlaufa secināja, ka salīdzinājumā, piemēram, ar Valmieru, kur tika piedāvātas 20 apmācāmās vietas un pieteicās tikai 2 cilvēki, Madonā vietu bija krietni mazāk, taču visas tika aizpildītas, tātad ieinteresētība ir lielāka. Visticamāk, tas neesot bezdarba līmeņa iespaidā, bet gan pateicoties NVA Madonas filiāles darbinieču darbam, kas ir uzdevumu augstumos.
– Uzskatu, ka liela nozīme tam, kāpēc cilvēki neiesaistās šādos projektos, ir bailēm. Pirmkārt, mēs, latvieši, vispār esam tāda nedaudz kautrīga tauta, kas uzskata – nu ko tad es… Otrkārt, daudzi nobīstas no ķēpas ar papīriem. Taču iespēja ir fantastiska. Projektu finansē Eiropas sociālais fonds, pašiem neko nost neņemot. Jāatzīstas, ka šai sarunai par šīm apmācības darbavietām piekritu ne jau publicitātes dēļ, kas man pilnīgi nav vajadzīga, bet lai ar savu piemēru rosinātu arī citus aktīvāk sekot līdzi projektiem un lai cilvēki gūtu drosmi iesaistīties tajos. Madonā ienāk tik daudz uzņēmumu no citām vietām, bet madonieši jau nav sliktāki, vajag tikai uzdrošināties sākt rīkoties, – viņa ieteica.
Autori: EGILS KAZAKEVIČS un LAURA VOITIŅA
AGRA VECKALNIŅA foto