Kamēr vairāki ekonomisti un nodarbinātības jautājumus pētoši speciālisti rudenī prognozē jaunu bezdarbnieku skaita pieauguma vilni, daudzi, tai skaitā Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) darbinieki, „ragavas" taisa jau vasarā un cenšas bezdarbniekiem piedāvāt dažādas iespējas atkal atgriezties darba tirgū. Lai arī valsts budžeta līdzekļi šim mērķim ir krietni vien apcirpti, Eiropas Savienības līdzekļi tiek paredzēti salīdzinoši lieli.
Reģistrētā bezdarba līmenis valstī 2009. gada jūnija beigās bija 11,5% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita. Bezdarba līmenis salīdzinājumā ar 2009. gada maiju pieaudzis par 0,2%. Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) uzskaitē 2009. gada jūnija sākumā bija 126 595, jūnija beigās – 129 269 bezdarbnieki. Bezdarbnieku skaits valstī mēneša laikā ir palielinājies par 2674 cilvēkiem jeb 2%. 2009. gada jūnijā bezdarbnieka statuss tika piešķirts 14 381 personai, tas ir par 918 cilvēkiem jeb 6,8% vairāk nekā 2009. gada maijā. Bezdarba līmenis jūnija beigās Madonas rajonā bija12,1% (2415 bezdarbnieki), kas ir tikai par 0,2% vairāk nekā mēnesi iepriekš.
NVA Madonas filiāles vadītāja Lidija Kraukle, aicināta komentēt, vai pašreizējie bezdarba rādītāji nav samērojami ar situāciju 90. gadu sākumā un vidū, atbildēja, ka salīdzinājums būtu neprecīzs, jo tolaik bija cits ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits.
– Toreiz „ziedu laikos" mums uzskaitē bija vairāk nekā 4000 bezdarbnieku un bezdarba līmenis pārsniedza 13%. Arī ilgstošo bezdarbnieku bija vairāk. Šobrīd struktūra ir mainījusies. Situāciju daudziem cilvēkiem smagāku padara arī lielās kredītsaistības, kas nebija vērojams 90. gados. Mēs šobrīd piedāvājam kredītsaistību konsultanta pakalpojumus, taču konsultants var tikai izanalizēt situāciju un ieteikt, kā rīkoties, kā ar banku sākt runāt, pārējais ir paša cilvēka ziņā, – norādīja Lidija Kraukle.
To, ka bezdarbnieku skaits tik strauji vairs neaug, viņa skaidro ar faktu, ka daudziem bezdarbniekiem ir beidzies pabalsta saņemšanas termiņš, līdz ar to daļa no tiem vairs nav motivēti reģistrēties NVA.
– Es tomēr aicinātu cilvēkus nākt un reģistrēties. Šobrīd tas ir jādara vien reizi 3 mēnešos, nevis katru mēnesi, kā tas bija noteikts agrāk. Kaut arī pabalsts vairs nepienākas, bezdarbnieks, atnākot pie mums, ir lietas kursā par jaunākajiem piedāvājumiem un atbalsta pasākumiem. Arī mēs tad iegūsim patiesāku statistiku par bezdarba rādītājiem, – uzsvēra NVA Madonas filiāles vadītāja.
Lai iedzīvotājiem atvieglotu iespēju reģistrēties un saņemt NVA pakalpojumus tuvāk dzīvesvietai, filiāles darbinieki jūlijā rīkos izbraukumus uz pagastiem.
Palielinoties bezdarbnieku skaitam, šobrīd ir strauji augusi interese par apmācības, pārkvalifikācijas un neformālās izglītības ieguves iespējām.
– Pieprasījums un interese par apmācībām ir ļoti liela. To ir veicinājusi arī stipendiju palielināšana. Ja agrāk par kursiem tika maksāti 25 lati un tie, kam bija jābrauc no tālākiem pagastiem, pat no kursiem atteicās, tad šobrīd stipendija jau ir palielināta līdz 70 latiem. Rindas mums rūk ļoti lēnu, jo visi cenšas šo iespēju izmantot. Piemēram, uz tādām grupām kā datorzinības bez priekšzināšanām un angļu valoda bez priekšzināšanām ir pieteikušies 60-70 cilvēku, bet kursu grupā var būt 10, maksimums 12 cilvēku, – situāciju raksturoja NVA Madonas filiāles referente nodarbinātības jautājumos Elīna Kampe.
Liels pieprasījums, taču niecīgas iespējas to apmierināt saistās arī ar skolēnu nodarbinātību vasarā, kas pēdējos gados Madonas rajonā bija ļoti iecienīta NVA aktivitāte.
– Šis ir sāpīgs jautājums. Bija daudz skolēnu, kas nāca un interesējās, taču mēs viņiem tikai varējām sniegt informāciju par tiem darba devējiem, kas iepriekšējos gados nodarbināja skolēnus, un aicinājām pašus interesēties par iespēju strādāt. Šo aktivitāti līdz šim finansēja no valsts budžeta, bet, izvērtējot smago finansiālo stāvokli, no tās atteicās, jo šobrīd arī kvalificētiem pieaugušajiem ir grūti atrast darbu. No vienas puses tas ir loģisks risinājums, taču žēl arī to bērnu un jauniešu, kam liegta iespēja vasarā strādāt, – norādīja NVA Madonas filiāles referente.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 16.07.2009.
Autori: EGILS KAZAKEVIČS un LAURA VOITIŅA
AGRA VECKALNIŅA foto