1949. gada 25. marts – diena, kad pirms 60 gadiem uz Sibīriju tika izsūtīti vairāk nekā 43 000 Latvijas iedzīvotāju. Lai pieminētu un atcerētos šos notikumus, 2009. gada sākumā Balvu, Alūksnes, Gulbenes un Madonas rajonu represēto klubi un daudzi labas gribas ļaudis, kā arī skolu jaunatne iesaistījās kultūrvēsturiska projekta „Latvieša pēdas Sibīrijā un Tālajos Austrumos" norisē.
Viena no iecerēm – rīkot ekspedīciju, apzināt izsūtīto Latvijas iedzīvotāju nometinājuma vietas, savākt kultūrvēsturisku informāciju par tiem vietējiem iedzīvotājiem Sibīrijā un Tālajos Austrumos, kas atbalstīja izsūtītās ģimenes no Latvijas, guva apstiprinājumu 2009. gada 20. marta konferencē Balvos, kur pulcējās visu pieminēto rajonu represēto klubu, sabiedrības, kā arī skolu jaunatnes pārstāvji.
Ekspedīcija uz Sibīriju un Tālajiem Austrumiem aizsākās šā gada 3. jūlijā, un tā iecerēta līdz 1. septembrim pa maršrutu: Balvi-Maskava-Krasnojarska- Irkutska-Čita – Sivaki-Sosnovka. Ekspedīcijā piedalās 8 dalībnieki: Jānis Stiprais, Kārlis Vanags, Andris Vanags, Inga Svarinska, Valdis Vanags, Aivars Birkavs, Vladimirs Falijevs un projekta vadītājs Jānis Vanags.
Aizsākam ieskatu projekta vadītāja Jāņa Vanaga elektroniski iesūtītajā ekspedīcijas norises dienasgrāmatā, ko publicēsim vairākos turpinājumos. Ilustrācijai izmantoti Kārļa Vanaga, Aivara Birkava un Valda Vanaga foto.
Līdz robežai – bez sarežģījumiem
Kultūrvēsturiskā ekspedīcija uz Sibīriju un Tālajiem Austrumiem sākas Madonas Saieta laukumā. Tur sapulcējies liels skaits pavadītāju – radi un draugi. Arī sirmas māmuļas un vectēvi, kuru bērnības un agrās jaunības gadi tika sagaidīti Tālajā Sibīrijā un Amūras apgabalā. Viņu acīs atkal iemirdzas jaunības dzirksts, atceroties savas bērnības un jaunības zemi, pirmo skolu un pirmo satikšanos stāvajos Zejas krastos. Ruta Umure, Ilona Riekstiņa, Ina Dolace, Inta Matisone, Aina Čevere no Cesvaines, Modris Piets no Liezēres un daudzi citi teic, ka labprāt pievienotos šim braucienam, lai izzinātu savu senču atstātās pēdas Sibīrijā un Tālajos Austrumos, kas savā laikā iemītas nepilnu 8 tūkstošu kilometru attālumā no dzimtās Latvijas. Kāda sirma, simpātiska māmuļa dāvina delegācijas vadītājam Jānim Vanagam īpašu talismanu ar pūces attēlu. Šis putns izsenis zināms kā gudrības un mērķtiecības simbols. Tieši šīs īpašības ekspedīcijas dalībniekiem būs visvairāk nepieciešamas garajā, riskantajā un nenoteiktību pilnajā braucienā uz Sibīriju un Tālajiem Austrumiem.
Madonas patērētāju biedrības priekšsēdētājs Jānis Zahars sarūpējis Madonā cepto ceļa maizi tālajam ceļojumam un mūsu tautiešiem Sibīrijā. Madonas pilsētas 1. un 2. vidusskolas sagatavotie suvenīri, rūpīgi iepakoti, salikti Jāņa Stiprā mašīnā – pirmajā ekipāžā. Laukumā ierodas mašīna no Balviem ar Andri Vanagu un viņa dēlu Kārli. Arī auto no Jelgavas ar Aivaru Birkavu, Ingu Svarinsku un Valdi Vanagu jau ieņēmis savu vietu brauciena izkārtojumā. It kā viss ir kārtībā, atlicis uzņemt tikai pēdējos fotouzņēmumus pirms tālā brauciena. Draudzīgu rokas spiedienu un atvadu skūpstu iedvesmoti, ekspedīcijas dalībnieki dodas savā garajā ceļojumā meklēt latviešu pēdas Sibīrijā un Tālajos Austrumos.
Pa ceļam uz Balviem brauciena dalībnieki iegriežas Gulbenē, satiekas ar politiski represēto Gulbenes biedrības priekšsēdētāju Ainu Anču, nofotografējas Gulbenes dzelzceļa stacijā pie represēto pieminekļa, saņem gulbeniešu laba vēlējumus tālajam ceļam. Liels pavadītāju pulks ekspedīcijas dalībniekus sagaida Balvos. Pilsētas kultūras centrā direktore Anita Strapcāne laipni piedāvā iespēju ekspedīcijas dalībniekiem satikties ar saviem pavadītājiem Balvu skaistākajā vietā – pilsētas centrālajā laukumā. Šeit arī sanākuši daudzi represētie, kas lūdz atvest fotogrāfijas un citas iespējamās liecības no izsūtījuma vietām. Viņu vidū ir arī Juris Salmanis, kas ekspedīcijai pievienojās viens no pirmajiem, bet zināmu apstākļu dēļ bija spiests palikt mājās. Skolotāja Skaidrīte Šnepere noorganizējusi veselu saini ar skaistiem cimdiem un zeķēm, tie jānodod sibīriešiem un Tālo Austrumu iedzīvotājiem, kas palīdzējuši izsūtītajiem. Ekspedīcijas dalībnieki saka lielu paldies par sarūpētajām unikālām dāvanām visiem pavadītājiem un izsaka pārliecību, ka darīs visu iespējamo, lai tiktu atrastas latviešu pēdas Sibīrijā un Tālajos Austrumos. Ne tikai atklātas, bet arī iezīmētas citām paaudzēm zināšanai Krievijā un Latvijā.
Pirmais kontrolpunkts un pirmā atpūtas vieta Bratskā, ko paredzēts sasniegt nedēļas laikā, bet galapunktā Sivakos un Sosnovkā jānonāk vēl pēc vienas nedēļas – tāda ir delegācijas dalībnieku vienprātīga apņemšanās.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 16.07.2009.