Katra jauna diena atnes kādu jaunu pārsteigumu, un godīgi jāatzīst – lielos vilcienos jau sen tas laiks, kopš tie vairs nav tie patīkamākie. Teju jāsāk domāt, ka kādu rītu pamodīsies, ja ne citā pasaulē, tad…
Viens no šīs nedēļas jaunumiem (tas gan oficiāli tapa zināms pagājušajā piektdienā uz darbdienas beigām) bija laikrakstu „Diena" un „Dienas Bizness" līdzšinējā īpašnieka „Bonnier Business Press" vienošanās par to pārdošanu kompānijai „Nedela S.A.", ko vada Aleksandrs Tralmaks, agrākais laikraksta „Diena" vadītājs un kompānijas „Catella Corporate Finance" Baltijā vadošais partneris. Netiek ziņota arī darījuma summa, taču pēc Igaunijas laikrakstu aplēsēm tā var sasniegt miljardu Igaunijas kronu jeb aptuveni 45 miljonus latu. Bet lai nu paliek summa, joprojām nav zināms, kas īsti slēpjas aiz „Nedela S.A." un kas būs īstenie laikrakstu saimnieki, no kuriem daudzējādā ziņā atkarīga to virzība, lai arī kā tiktu apgalvots, ka ir parakstīts līgums, kurā, kā uzsver A. Tralmaks, „pilnībā apņemamies saglabāt un nodrošināt neatkarīgās žurnālistikas un vārda brīvības tradīcijas, kas līdz šim ir bijušas gan laikraksta „Diena", gan „Dienas Biznesa" pamatvērtības". Kas ir šie noslēpumainie „Dienas" pircēji, kas paslēpušies Luksemburgas un Panamas firmu aizsegā. Sākotnējie apgalvojumi, ka tie ir igauņu uzņēmēji, kas daļu no sava kapitāla nopelnījuši ar „Skype" projektu, arī nav apstiprinājušies, toties izskanējusi informācija saistībā ar mūsu austrumu kaimiņiem, velkot paralēles ar „Latvijas Krājbanku", kur arī tikai pēc krietna laika atklājās, ka lielāko bankas akciju īpašnieku Lietuvas banku „Snoras" kontrolē Krievijas „Conversbank".
Dzīvosim, redzēsim. Taču kurss uz austrumiem šā kā tā nostiprinās. Par to liecina arī fakts, ka Maskavas delegācija bija pirmā, ar ko vakar tikās jaunais Rīgas mērs Nils Ušakovs. Savukārt dažs labs jauntapušais Latvijas pilsonis vakar „Latvijas Avīzē" nepiekrīt tam, ka Latvija savulaik ir okupēta, un no sirds nosoda leģionāru pulcēšanos 16. martā pie Brīvības pieminekļa.
Tiktāl par politiku. Taču nekā iepriecinoša nav arī citās jomās. Tik tikko pārdzīvotais „realitātes šovs" saistībā ar pensiju un algu samazinājumu turpinās. Nupat arī lielākās slimnīcas ir paziņojušas, ka turpmāk sniegs tikai neatliekamo palīdzību, jo finansējuma trūkuma dēļ ir pārtrauktas plānveida operācijas. „Plānveida pacienti nevar gaidīt gadiem, tas ir noziegums pret cilvēku," pauž Latvijas Traumatologu un ortopēdu asociācija vadītājs Vitolds Jurkevičs, aicinot vakar cilvēkus uz piketu. Vai tas tiešām ir vienīgais, kas mums ir atlicis?
Autors: BAIBA MIGLONE