Veselības aprūpe ir tā joma, par kuru labas ziņas gaida vairs tikai nelabojami optimisti. Publiski jau ir izskanējis, ka, neatvēlot papildus līdzekļus, novembrī veselības aprūpei paredzētā nauda būs beigusies.
Daudzas slimnīcas šobrīd vairs neuzņem plānveida pacientus. Arī SIA „Madonas slimnīca" valdes priekšsēdētājs Bruno Kokars atzīst, ka jau labu laiku ir pārtraukta plānveida operāciju veikšana. Izņēmuma kārtā operācijas tiks veiktas tikai 5 cilkvēkiem, kam dažādu iemeslu dēļ tās netika izdarītas agrāk: – Visas pārējās ķirurģiskās, traumatoloģiskās un ginekoloģiskās operācijas esam pārtraukuši. Līdzīga situācija ir arī ar terapeitiskajiem un neiroloģiskajiem pacientiem. Šobrīd mums kaut kam izsekot līdzi ir ļoti grūti. Ir pateikts, ka viss, kas saistīts ar finansējumu, no 1. jūlija paliek spēkā, taču jaunais līgums tiks piegādāts tikai 27. jūlijā. Mēs, neko nedarot, nevaram tik ilgi gaidīt, jo tiek minēts, ka otrajam pusgadam atvēlēti būs tikai 40% no tiem līdzekļiem, kas bija pirmajā pusgadā, taču, cik tieši liels šis finansējums būs, neviens nezina. Pacientus uzņemt turpinām, taču vienlaikus jau šobrīd samazinām štatus un taupām visur, kur vien to var darīt. Esam saņēmuši arī jaunos slimnīcas finansēšanas noteikumus, un jāatzīst, vairāki ieraksti tajos ir neizprotami. Piemēram, ja mēs šogad nenodrošinām 7000 pacientus un 400 dzemdības, tad, neprecizējot, kurā tieši brīdi, Madonas slimnīca līdzīgi kā daudzas citas kļūst par aprūpes slimnīcu. Pagājušajā gadā slimnīcā ārstējās 7040 pacientu. Ja pirmajā pusgadā mēs šajos rādītājos vēl iekļāvāmies, tad šobrīd ar 40% no nepieciešamā finansējuma to izdarīt būs ļoti sarežgīti. Arī 400 dzemdības mēs nekādi nevaram nodrošināt. Jau šobrīd es visur, kur vien varu, lieku sludinājumus un aicinu dzemdēt Madonas slimnīcā. Pagājušajā pusgadā pieņēmām 166 dzemdības. Ja nebūtu Balvu un Gulbenes slimnīcu, 400 dzemdības nodrošinātu, taču mūsu iespējas piesaistīt cilvēkus no tālākiem reģioniem ir ierobežotas. Daļēji es vēl piekristu nostājai, ja mēs nespējam šo skaitu nodrošināt, tad slēdz dzemdību nodaļu, taču pašreiz sanāk tā, ka šī iemesla dēļ visa slimnīca kļūst par aprūpes iestādi. Bruno Kokars ir sašutis un piebilst, ka noteikumos ir ierakstītas arī citas absurdas lietas.
Viņš arī pastāstīja, ka šobrīd saistībā ar neloģiskajiem noteikumiem tiek gatavota vēstule veselības ministrei Baibai Rozentālei. Arī Madonas novada domes priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters solījies iesaistīties šī jautājuma risināšanā. Atbildot uz jautājumu, vai nepietiekama finsējuma apstākļos, kad netiek uzņemti plānveida pacienti, nenovedīs pie biežākas akūtu apcientu uzņemšanas, Bruno Kokars atzina, ka tāds stāvoklis ir ļoti reāls, taču jārēķinās, ka arī akūtiem pacientiem finansējuma var nepietikt. Veselības apūpes nozarē notiekošo viņš neņemas prognozēt, jo drošības sajūtas par nākotni nav nevienam nozarē strādājošajam.
– Mēs varam visādus brīnumus sagaidīt. Piemēram, ja agrāk Veselības ministra Ivara Eglīša laikā visām slimnīcām gultas dienas izmaksas bija vienādas, tad šobrīd jau reģionālajām lielajām slimnīcām tās ir lielākas nekā mums. Acīmredzot jau tagad tiek iezīmētas prioritārās slimnīcas, kam piešķirt lielāku finansējumu. Respektīvi, ja mēs izputam, tad ir slimnīcas, kas paliek, taču, piemēram, Valmieras slimnīcas vadība jau sāk uztraukties, ka šim solim varētu sekot nākošais, kas savukārt novestu pie tā, ka slimnīcas paliks vien Rīgā, – drūmu prognozi, kurai, cerams, nebūs lemts piepildīties, minēja Madonas slimnīcas valdes priekšsēdētājs. Tiesa, kā nelielu priecīgu ziņu Bruno Kokars „Staram" paziņoja, ka no vakardienas darbu sācis dienas stacionārs, par ko slimnīca vairāk nekā divus mēnešus esot cīnījusies. Pacientam tā būs iespēja izmeklēt savu veselības stāvokli vienā dienā, saņemt operatīvu ārstēšanu – nelielas operācijas vai manipulācijas – un vakarā doties mājās, lai ārstēšanos turpinātu pie sava ģimenes ārsta vai ambulatori. Stacionārā pacienti pavada tikai dažas stundas. Daudzi dienas stacionārā veiktie izmeklējumi, piemēram, kuņģa izmeklēšana, notiks, asistējot anesteziologam, līdz ar to šī procedūra pacientam vairs nebūs tik nepatīkama.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS