Kā „Staru" šonedēļ informēja Madonas novada domes deputāts Valentīns Rakstiņš, pagājušajā piektdienā deputāti, kas Madonas novada domē ievēlēti no partijas „Jaunais laiks" saraksta, nolēma izveidot „Jaunā laika" deputātu frakciju un ievēlēja arī frakcijas vadītāju.
Līdz šim gan vairāk bijām pieraduši, ka frakcijas tiek veidotas pēc Saeimas vēlēšanām, tāpat Rīgas domē un citās lielākajās Latvijas pilsētās. Taču laiki mainās, un acīmredzot jaunas vēsmas ienāk arī novadu pašvaldību darbā.
Kāpēc „Jaunā laika" deputāti ir pieņēmuši tieši šādu lēmumu, skaidro „Jaunā laika'' deputātu frakcijas vadītājs Madonas novadā Valentīns Rakstiņš.
– Pašvaldību vēlēšanās ir noslēgušas. Ievēlēta arī Madonas novada domes vadība, bet peripetijās, kā un kāpēc tā notika, īpaši negribu iedziļināties. Jācer, ka deputāti, izdarot savu izvēli, balsoja atbilstoši savu vēlētāju gribai, – sarunas sākumā atzīmēja Valentīns Rakstiņš. – Ir jādzīvo un jāstrādā tālāk, jāpilda vēlētājiem dotie solījumi. Domājot par programmas izpildi, „Jaunā laika" deputāti arī pieņēma šādu lēmumu. Madonas novadā esam ievēlēti pietiekami lielā skaitā, un, kā teica viens no deputātiem, mūsu ir tik daudz, ka nepieciešama viedokļu saskaņošana un darba koordinācija. Izanalizējot pirmajās divās domes sēdēs pieņemtos lēmumus, secinājām, ka vairākos jautājumos pirms lēmumu pieņemšanas nedaudz saminstinājāmies, izsakot dažādus ierosinājumus, kaut gan būtu bijis labāk, ja tos būtu izdiskutējuši iepriekš un vienojušies par vienu konkrētu priekšlikumu kaut vai, piemēram, attiecībā uz novada domes priekšsēdētāja darba atalgojumu.
Lai no tā izvairītos turpmākajā darbā un savā nostājā, it sevišķi lemjot par jautājumiem, kas saistīti ar mūsu programmas izpildi, būtu vienoti, arī izveidojām frakciju.
– Vai ar to jāsaprot, ka „Jaunā laika" deputāti Madonas novada domē darbosies līdzīgi, kā tas notiek Saeimā, obligātos frakcijas balsojumus ieskaitot?
– Jā, to var arī tā formulēt un vienota viedokļa paušanu saukt par frakcijas balsojumu. Tas gan neattieksies uz visiem, bet, kā jau teicu, uz principiāli svarīgiem jautājumiem, kuros mūsu nostāja atšķirsies no citiem novada domē ievēlēto deputātu viedokļa. Pirms šādu jautājumu izlemšanas sanāksim kopā un vienosimies par kopīgu nostāju.
Turklāt šāda pieeja mūsu skatījumā pastiprinās arī atbildību par pieņemtajiem lēmumiem. Mums nav pieņemamas tās dogmas un lozungi, kas mūsu valstī patlaban tiek uzspiesti sabiedrībai, proti, ka par izveidojušos situāciju valstī neviens nav vainojams. Mēs tam nepiekrītam, jo visus šos gadus ir darbojusies valsts pārvalde, strādājuši darbinieki un saņēmuši algas, ir bijuši premjeri, valdības un Saeimas deputāti. Kā var tagad apgalvot, ka neviens nav vainīgs? Tad jājautā, ko viņi šajos gados vispār ir darījuši. Cits jautājums, kāda ir viņu atbildības pakāpe un cik lielā mērā katrs ir vainojams.
Tāpat mēs nevaram pieņemt apgalvojumus, ka visi ir vainīgi, jo tas ir gandrīz tas pats, kā teikt, ka neviens nav vainīgs. Ir taču skaidrs, ka pie situācijas valstī nav vainojami ne pensionāri, ne skolotāji, ne citu profesiju pārstāvji, kas godprātīgi ir strādājuši un veikuši savu darbu, viņi nevar būt līdzvainīgi. Vienīgā viņu vaina varētu būt tā, ka viņi uzticējās tiem cilvēkiem, kas vada valsti un bija pārliecināti, ka šie cilvēki strādā, domājot par valsts un visu iedzīvotāju interesēm. Diemžēl izrādījās, ka lielākā daļa tomēr bija strādājuši tikai sev.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 09.07.2009.
Autors: ŽEŅA KOZLOVA
OĻĢERTA SKUJAS foto