30. jūnijā uz savu pēdējo sēdi sanāca Madonas rajona padome. Kaut rajona padomes administrācija darbu turpinās arī pēc 1. jūlija, tās lēmējinstitūcijas pilnvaras pēc šī datuma beidzas.
Pēdējā rajona apdomes sēdē darba kārtība bija ļoti īsa – vien seši jautājumi. Paši rajona padomes locekļi (uz pēdējo sēdi gan visi nebija ieradušies), no kuriem daļa darbu tai vai citā statusā turpinās arī jaunajos novados, bet daļa – neturpinās, sēdes laikā garās diskusijās neielaidās, vairāk domājot par ilggadējā darba cēliena noslēgumu. Līdzīgi kā Madonas rajona padomes atvadu pasākumā, arī pēdējā sēdē dominēja tēlaini salīdzinājumi ar ceļa galu, bērēm un aiziešanu, tiesa, ne bez humora pieskaņas. Rajona padomes locekļi pateicās gan viens otram, gan administrācijai par kopā paveiktajiem darbiem un saskaņu, kas valdījusi sēdēs. Vairāki pašvaldību vadītāji uzsvēra, ka Madonas rajona padomi var tik tiešām uzskatīt par vienu no saticīgākajām Latvijā, jo neesot bijusi krasa dalīšanās pozīcijā un opozīcijā, kas būtu traucējis veiksmīgi pieņemt lēmumus.
Sēdes laikā Madonas rajona padomes izpilddirektore Ruta Klodāne pateicās rajona padomes priekšsēdētājam Andrejam Ceļapīteram un viņa šā sasaukuma vietniekiem – bijušajam Kalsnavas pagasta padomes priekšsēdētājam Vitautam Bartušauskim, un vēlāk viņa vietā nākušajai Murmastienes pagasta padomes priekšsēdētājai Modrai Vilkaušai. Pateicību par līdzšinējo sadarbību gan ar telefona, gan pasta starpniecību ir izteikuši arī Madonas rajona padomes ārvalstu sadarbības partneri. Ruta Klodāne pastāstīja, ka viņi vēršas pie jaunizveidotajām pašvaldībām un lūdz tās sadarbību turpināt.
Novadu sadarbībai jāturpinās
Bijušais Lubānas novada domes priekšsēdētājs Miķelis Gruzītis, kura darba mūža pūrā ir 34 gadi pašvaldības vadītāja amatā, sēdes laikā par „aizgājēju" vēlējās teikt vai nu labu, vai nu neko. Viņš gan neslēpa, ka dažkārt ir kādam uzminis uz varžacīm, taču tas neesot bijis ar domu izraisīt nesaskaņas. Lūgts komentēt savu pieredzi, strādājot rajona padomē, Miķelis Gruzītis atzina, ka līdztekus ražīgam un saskanīgam darbam bijuši arī nepatīkamāki brīži.
– Varbūt vairāk vajadzēja paskatīties uz tām pašvaldībām, kas atrodas tālāk no Madonas. Bija arī brīdis, kad sākām „buntoties" un no rajona līdzekļiem tad vairāk tika arī pašvaldību mākslas skolām un sociālās aprūpes centriem. Taču taisnība, ka sēžu laikā mēs varējām būt viens pret otru atklāti un arī es savas domas varēju brīvi izpaust.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 07.07.2009.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS
AGRA VECKALNIŅA foto