Baltie loki Madonas parkā
Cesvaine ziemā
Meža taka Madonas apkārtnē
Cesvaines pils
Madonas novada ezeri un lauki
Reklāma — × 150 px

Pulcējas uz pēdējo sēdi

Redakcija

Autors • 27.06.2009.

Pulcējas uz pēdējo sēdi
Burtu lielums

Aizvakar Madonas pilsētas domes deputāti, kā ierasts mēneša pēdējā ceturtdienā, pulcējās uz kārtējo domes sēdi. Vēsturē tā ieies ne tikai kā šī sasaukuma, bet arī kā Madonas pilsētas domes pēdējā sēde vispār, ja, protams, atlikušajās dienās līdz 1. jūlijam, kad darbu uzsāks jaunievēlētā Madonas novada dome, netiks sasaukta ārkārtas sēde.

Arī svarīgus lēmumus

Šajā sēdē pavisam izskatīja 17 jautājumu – gan ikdienišķas aktualitātes, gan pieņēma lēmumus vairākos būtiskos jautājumos.

Dome atbalstīja Madonas pašvaldības līdzdalību Igaunijas-Latvijas pārrobežu sadarbības projekta „Inovatīvi IKT risinājumi ūdens apgādes vadībai" 2. tehniskā risinājuma varianta realizēšanā, kas paredz bezvadu pilsētas datu pārraides tīkla izbūvi, kas nodrošina datu savākšanu no aukstā un karstā ūdens mērītājiem daudzdzīvokļu māju dzīvokļos, no daudzdzīvokļu māju ievadiem, no pritvātmājām un no siltummezgliem. Šis projekts balstās uz „Igaunijas-Latvijas pārrobežu sadarbības programmu 2007.-2013. gadam", kas tiek īstenota ES fondu 2007.-2013. gadam plānošanas perioda 3. mērķa „Eiropas teritoriālās sadarbības ietvaros". Projekta kopējais budžets ir 2 307 061 eiro, tajā skaitā Madonas daļa: 1 596 011. Madonas līdzfinansējums ir 239 061 eiro, tajā skaitā pilsētas pašvaldības līdzfinansējums – 161 010 eiro.

Ja šis projekts gūs atbalstu un tiks īstenots, Madonas pilsētā tiks atrisināta viena no sasāpējušākajām problēmām, proti, vairs nebūs jāmaksā starpība starp dzīvokļu skaitītāju un kopējā mājas skaitītāja rādījumiem, jo norēķini par patērēto ūdeni tiks veikti atbilstoši ūdens patēriņa mērītājiem dzīvokļos, nevis pēc māju kopīgajiem skaitītājiem.

Lai šo projektu varētu īstenot, visos daudzdzīvokļu māju dzīvokļos tiks uzstādīti tādi ūdens patēriņa mērītāji, kurus varētu pievienot automātiskai datu nolasīšanas sistēmai (C tipa skaitītāji). Tas tiks veikts par pašvaldības līdzekļiem, bet pēc četriem gadiem iedzīvotājiem tie, līdzīgi kā tagad, būs jāmaina par savu naudu. Tie, kam dzīvokļos šāda tipa skaitītāji jau ir, varēs tos nemainīt, ja kopš uzstādīšanas nebūs pagājuši četri gadi.

Pirms lēmuma pieņemšanas vairāki deputāti interesējās, vai sakarā ar to, ka šī projekta īstenošanā ar līdzfinansējumu jāpiedalās arī AS „Madonas ūdens", SIA „Madonas siltums" un SIA „Madonas namsaimnieks", nesadārdzināsies šo uzņēmumu sniegtie pakalpojumi iedzīvotājiem un kur tiks ņemti līdzekļi tīkla uzturēšanai, uz ko saņēma atbildi, ka šis projekts tarifu celšanos neizraisīs.

AS „Madonas ūdens" valdes priekšsēdētājs Guntars Dambenieks skaidroja, ka tiks izmantoti līdzekļi no saimnieciskās darbības (ieņēmumi šogad esot lielāki, nekā plānots). SIA „Madonas siltums" valdes loceklis Uldis Lielvalodis uzsvēra, ka uzņēmums iekļausies esošajā tarifā un izmantos arī saimnieciskās darbības rezultātā gūtos līdzekļus, bet SIA „Madonas namsaimnieks" valdes loceklis Guntars Dzenis atzīmēja, ka tiks izmantoti māju apsaimniekošanas līdzekļi. Daļa māju valdes locekļu par šo ieceri esot jau informēti un atbalstot šāda projekta īstenošanu.

Viens no projekta ieguvumiem, nenoliedzami, ir iespēja automātiski nolasīt ūdens patēriņu visos dzīvokļos vienlaicīgi, līdz ar to iedzīvotājiem, kā tas domes sēdē vairākkārt tika uzsvērts, vismaz tiešā veidā vairs nebūs jāmaksā par dzīvokļu un māju skaitītāju rādījumu nesakritību. Ja starpība arī būs (5-7 procentu robežās tā tehniski ir pat pieļaujama), to varēs iekļaut kopīgajos ūdens zudumos. Šim projektam ir arī citi plusi, piemēram, samazināsies siltumpatēriņš siltummezglos, jo siltummezglu darba režīmu būs iespējams regulēt arī attālināti.

Madonietis Andris Ozoliņš vērsa uzmanību uz to, ka pirms šādu lēmumu pieņemšanas gan tomēr vajadzētu informēt namu apsaimniekotājus, iedzīvotājus un plaši skaidrot iecerētā projekta plusus un mīnusus. Šo piezīmi deputāti ņēma vērā un aicināja komunālo pakalpojumu uzņēmumu vadītājus ar projekta mērķiem, aktivitātēm, paredzamajām tehnoloģijām, prognozētajām izmaksām, kā arī izvēlētā tehniskā risinājuma varianta priekšrocībām iepazīstināt gan māju valdes, gan pilsētas iedzīvotājus, tai skaitā izmantojot presi un pašvaldības mājas lapu internetā.

Nodod apspriešanai

Dome pieņēma vēl vienu svarīgu lēmumu – nolēma nodot Madonas pilsētas teritorijas plānojuma 1999.-2012. gadam grozījumu Nr. 2 pirmās redakcijas materiālus sabiedriskajai apspriešanai. Pirmās redakcijas sabiedriskā apspriešana tiek paredzēta laikā no šā gada 29. jūnija līdz 29. jūlijam. Sabiedriskās apspriešanas sapulce notiks 29. jūlijā pulksten 15 Madonas novada domes sēžu zālē. Minētie Madonas pilsētas teritorijas plānojuma grozījumi būs izvietoti arī Madonas pašvaldības vestibilā un atspoguļoti mājas lapā www.madona.lv.

Šie grozījumi paredz izmainīt plānotās izmantošanas veidu teritorijai, kas sastāda 2,7% no pilsētas kopīgās platības, tai skaitā 11,93 ha dabas teritorijai, 6,71 ha meža teritorijai, 1,28 ha dzīvojamajai teritorijai, 1,26 ha jauktas ražošanas un sabiedriskās apbūves teritorijai noteikts plānotās (atļautās) izmantošanas veids – ražošanas un derīgo izrakteņu izmantošanas teritorija 21,22 ha platībā; 6,7 ha jauktas ražošanas un sabiedrisko objektu apbūves teritorijai noteikts plānotās (atļautās) izmantošanas veids – komunālās apbūves teritorija 6,7 ha; 2,1 ha savrupmāju (ģimenes māju) apbūves teritorijai noteikts plānotās (atļautās) izmantošanas veids – dabas teritorija 2,1 ha.

Pret šo lēmumu balsoja divi deputāti – Andris Sakne, uzsverot, ka šie grozījumi „norakšot Breses kalnu", un Valentīns Rakstiņš. Savukārt Madonas pilsētas domes priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters aicināja būt precīziem un atzīmēja, ka Breses kalnu nenoraks, vismaz šajos grozījumos tas nav ietverts.

Pateicas par sadarbību

Sēdes noslēgumā domes speciālistu vārdā deputātiem par sadarbību, dāvājot katram rozi, pateicās domes speciālistes Dzintra Stradiņa un Solvita Seržāne, kas raksturoja šī sasaukuma domes darbību un minēja arī interesantus faktus.

Deputātu mandāts šī sasaukuma domniekiem ir ildzis tieši 51 mēnesi un 13 dienu. Laikā no pirmās sēdes 2005. gada 17. martā līdz 2009. gada 25. jūnijam ir notikušas 87 sēdes (ieskaitot ārkārtas) un pieņemti 1559 lēmumi. Lielākais jautājumu skaits – 46 – ir izskatīts 2005. gada 27. oktobra sēdē. Visilgāk – 5,5 stundas – ir apspriests Madonas pilsētas attīstības plāns 2008. gada 3. janvāra sēdē, bet visvairāk sēžu – 22 – ir sasauktas 2008. gadā.

Autore: ŽEŅA KOZLOVA

OĻĢERTA SKUJAS foto

Atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku

Abonē eStars.lv un lasi vairāk

Ar digitālo abonementu no 1,99 €/mēn. tu piekļūsti visiem portāla eStars.lv rakstiem. Vēlies vairāk? Izvēlies E-avīzi vai drukāto laikrakstu.

Pievienojies sarunai

Pievieno komentāru

Komentēt vari arī anonīmi — pietiek norādīt vārdu.

Reklāma — × 150 px