Jaunākā vārdadienu statistika liecina, ka vārds „Kitija" ir diezgan populārs un Latvijā ir vairāk nekā tūkstotis šī vārda īpašnieču. KITIJA PUŠKEIRE gan apgalvo, ka agrāk vārds bijis ļoti reti sastopams:
– Vārdu man ielika mamma, jo viņai šķitis, ka tas ir pietiekami neparasts un skaists. Kad gāju skolā, mani vienīgo sauca Kitija, un tas man ļoti patika, varbūt pat lika justies īpašai. Ar savu vārdu vienmēr esmu sadzīvojusi un man citādāku nemaz negribētos. Paziņu lokā ir bijušas arī citas Kitijas, bet starp draugiem gan nevienas nav.
Kitiju Puškeiri dažs varbūt atceras no tās vasaras, kad viņa strādāja laikraksta „Stars" reklāmas nodaļā. Arī šogad, jau 1. jūlijā, viņa atkal uz laiku pievienosies mūsu komandai.
– Tā kā manas studijas sevī ietvēra sabiedriskās attiecības, reklāmu un žurnālistiku, esmu iekļuvusi atbilstīgā vidē. Mani dzīves plāni bija vairāk saistījušies ar sabiedriskajām attiecībām, taču šī pieredze ir ļoti noderīga un interesanta. Sāku strādāt jau pirmajā kursā, darbs „Starā" ir vairāk kā vasaras darbs. Esmu dzimusi un augusi Madonā, taču pārsvarā esmu iesākusi dzīvot pa Rīgu, uz dzimto pilsētu gan sanāk atbraukt, taču domāju, ka mani vairāk saista galvaspilsēta. Gribas tomēr būt neatkarīgai un doties nedaudz tālāk no dzimtajām mājām, – Kitija atklāj. Vakar viņai bijuši lieli un nozīmīgi svētki – augstskolas izlaidums, kas ir viena svarīga dzīves posma noslēgums. Kitija Puškeire ir ieguvusi bakalaura grādu komunikāciju zinātnēs, taču ar to viņas ieceres nebeidzas, jo jauniete vēlētos turpināt maģistra studijas: – Ja tikšu budžeta grupā, tad noteikti turpināšu studijas jau šogad, ja ne – gadu paņemšu „atvaļinājumu" un, visticamāk, pieteikšos brīvprātīgajam darbam Eiropā, tāpēc, ka šobrīd, godīgi sakot, par darbu Latvijā man nav pārliecības. Man tas nozīmētu iespēju atrast darbu tieši mani saistošā jomā, valodas iemācīšanos, paceļošanu – tas viss ir neatsverama pieredze.
Kitija atzīst, ka ceļošana ir viņas aizraušanās, taču laikā, kad tik daudzi dodas prom no Latvijas un atpakaļ nemaz neskatās, viņa nevarētu ārzemēs palikt uz dzīvi, jo diez vai tik ilgi izturētu tālienē, neredzot sev tuvos un mīļos cilvēkus.
– Es vēlos strādāt un mācīties tepat; varbūt situācija valstī nebūs tik briesmīga un bezcerīga, – vārdadienas gaviļniece cer.
Šajā vasarā Kitijai atpūsties sanācis maz, taču jau ir ieplānots doties atpūtā pie dabas ar teltīm un vasaras beigās – uz Tatriem. Līdz šim viņa ir bijusi pārāk aizņemta ar bakalaura darbu un augstskolas beigšanu. Vaicāta par to, kā tiks svinēta vārdadiena, Kitija atbild: – Ir doma kopā ar mammu šajā nedēļas nogalē nedaudz apbraukāt Latviju tādā kā nelielā ekskursijā, jo šīs ir pēdējās divas brīvdienas pirms darba sākšanas laikrakstā.
Autore: LAURA VOITIŅA