Lai redzētu un uzzinātu kaut ko jaunu, ne vienmēr ir jāmēro tāls ceļš. Tāpēc 9. jūnijā pensionāri un arī citi interesenti tika aicināti ekskursijā pa Vestienas pagastu. Vēlāk, spriežot pēc atsauksmēm, jāsecina, ka apskatīts tik daudz interesanta.
Piedaloties pagasta sakoptāko sētu vērtēšanā, pavadot "Sējēja" un citu konkursu komisijas, lauku attīstības speciāliste Vita Eizentāle nolēma šo skaistumu parādīt arī pašiem Vestienas iedzīvotājiem, jo ne jau visiem ir savs transports un iespējas doties garākā ceļojumā.
Ko tad ceļotāji redzēja Vestienā? Pirmā pietura bija "Baltužēnos" – Viktorijas Lāces iekoptajā dārzā. Tur varēja aplūkot skaistā Kaķīša ezera ainavu, ziedošās pavasara puķes un uzdot jautājumus Viktorijas kundzei par puķu audzēšanu. Nākamā ciemošanās – pie Meža mātes (Ineses Mailītes) "Pakalniešos". Lai gan visi esam laucinieki, tomēr uz dažiem Meža mātes jautājumiem atbildēt nevarēja neviens. Izrādās, ka dažu putnu paradumus, mājvietas un arī meža dzīvnieku pēdas mēs nemaz tik labi nezinām.
Pavisam citādas izjūtas mūs pavadīja, aplūkojot SIA "Lido" jauno viesnīcu "Dzīšļos" – "Ķirsona muižu". Daudzi pensionāri šo vietu atceras kā bijušo sovhoza fermu, no kuras vairs tikai saglabāti vecie griesti, bet barības šķūņa vietā nobeigumam tuvojas trīsstāvu viesnīcas celtne ar savdabīgu interjeru, kurā modernās tehnoloģijas cieši savijas ar senatnīgā stilā gatavotām mēbelēm, sienu gleznojumiem un krāsainām vitrāžām. Celtnes ārpusē dominē smagnējā, SIA "Lido" centrā Rīgā redzētā laukakmeņu apdare. Pa pili mūs izvadāja un uz daudzajiem jautājumiem atbildēja SIA "Lido" tūrisma un atpūtas kompleksa grāmatvede Anita Ozoliņa.
Nākamā apskates vieta – "Pelādes". Tā gan atrodas Bērzaunes pagastā, bet nevar taču nesmelties enerģiju no tik tuvu esošiem enerģētiskajiem akmeņiem, kas, pēc Rolanda Ķemera atzinuma, esot tikpat spēcīgi, kā visiem zināmajos "Pokaiņos". Kamēr vieni gāja pie akmeņiem, tikmēr pārējie iepazinās ar dzejnieka A. Čaka piemiņas istabu, kas arī atrodas "Pelādēs".
Tālāk, pozitīvi uzlādējušies, devāmies uz bioloģisko dabas sētu "Aparēni". Nu jau arī lauciniekam vista pārtop par eksotisku putnu, jo paliek arvien mazāk lauku sētu, kurās saimi ar savu rīta dziesmu modina gailis. Bet "Aparēnu" putnu dārzā var aplūkot gan daudzas vistu, gan baložu šķirnes, zosis, pīles un tītarus, kā arī pāvus, fazānus un paipalas. To visu vēl interesantāku padara saimnieces Ligitas Vītoliņas stāstījums, ko bagātina izcilās novērošanas spējas, jo tikai tā ir iespējams zināt, kura vistu šķirne ir dējīgāka, kuru vistu olas ir stiprākās, un redzēt, kā baloži baro savus bērnus ar putna pienu. Puķu mīļotāji Ligitas mājās arvien var redzēt ziedam kādu krāšņumu (lai gan īrisi bija vēl pumpuros un arī daudzās liliju šķirnes vēl tikai krāja spēkus trakajai vasaras ziedēšanai).
Visbeidzot viesojāmies brīvdienu mājās un zemnieku saimniecībā "Ielāpi". Bogdanovu ģimenei izdevies vēl joprojām noturēt piena lopkopību un veiksmīgi piedāvāt dažādas izklaides gan lieliem, gan maziem, gan makšķerniekiem, gan viegla gara mīļotājiem.
Nu, lūk, pulkstenis jau pāri pieciem pēcpusdienā, bet mēs bijām apskatījuši vēl tikai pusi Vestienas. Šoreiz palika neredzēti z/s "Jāņkalni" augļu dārzi, "Kadiķu kempings", z/s "Gretes" zīdītājgovis un piemineklis Jānim Ilsteram.
Autore: ILGA SABITOVA
OĻĢERTA SKUJAS foto