Ar 1. jūliju visā Latvijā beidzas rajonu padomju pilnvaras. Uz sarunu par to, kā īstenosies iestādes reorganizācija un kas notiks ar darbiniekiem un funkcijām, aicinājām Madonas rajona padomes izpilddirektori Rutu Klodāni.
– Rajonu padomes pēc likuma tiek reorganizētas, bet mēs to praktiski saucam par likvidēšanu, jo, ja kaut kas beidz pastāvēt, tad tas beidz pastāvēt, neko jaunu savā vietā neveidojot. Rajona padomes politiskais līmenis – lēmējinstitūcija, kas sastāv no visiem līdzšinējo pašvaldību vadītājiem, pastāv līdz 1. jūlijam, kad noformēsies jaunie novadi. Līdz ar to rajona padomes politiskā funkcija beigsies, taču saskaņā ar likumu līdz 31. decembrim turpinās strādāt iestādes administrācija. Uz esošo budžeta gadu funkcijas līdzšinējā apjomā ir plānotas, un šie pienākumi darbiniekiem ir jāpilda. Rajona pašvaldības reorganizācijas plānā noteikts, ka visiem rajona padomes darbiniekiem 31. decembrī ir jāpāriet darbā uz Madonas novada domi. Pēc šī datuma dome arī var izlemt, konkrētu darbinieku saskaņā ar Darba likumu paturēt vai atlaist. Saskaņā ar Rajonu pašvaldību reorganizācijas likumu vēl 2010. gadā darbu no rajona padomes sastāva turpina administrācijas vadītājs un amatpersona, kas kārto grāmatvedību. Izdevumi plānoti arī arhivēšanas darbu izmaksām, jo gada pirmajos mēnešos ir nepieciešams noslēgt 2009. gada pārskatus un nodot pēdējās lietas, – par to, kas tuvākajā laikā notiks ar Madonas rajona padomi un tās darbiniekiem, informēja Ruta Klodāne.
Viņa arī piebilda, ka darba apjoms līdz šā gada beigām darbiniekiem mazāks nekļūs. Kaut arī iestādē vairs nebūs lēmējinstitūcijas, kultūras, izglītības, informācijas, tūrisma, sporta u. c. speciālistiem darbs savās jomās drīz vairs neeksistējošā rajona teritorijā būs jāturpina, jo katram ir savs konkrēts pienākumu loks.
– Saskaņā ar reorganizācijas plānu atlikušajā laikā līdz 31. decembrim pašvaldības administrācijai jānodod novadiem arī rajona padomes iestādes. Tas ir gan muzejs un tā filiāles, gan rajona bibliotēka, gan internātpamatskolas, pansionāti u. c. iestādes. Par šiem jautājumiem rajona padomes locekļi savulaik ir jau vienojušies un diskutējuši, tāpēc lielām problēmām ar nodošanas juridisko pusi nevajadzētu rasties, – norādīja rajona padomes izpilddirektore.
Iestādes, darbinieki, sadarbība
Ir zināma procedūra un kārtība, kādā novadiem nododamas rajona padomes iestādes, bet grūti pateikt, kādi jautājumi un neskaidrības šajā procesā varētu rasties. Bet šobrīd neesam īsti pārliecināti par to, kas no rajona padomes pārņems sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanas funkciju – vai tā būs Satiksmes ministrija vai plānošanas reģions. Patlaban spēkā esošie normatīvie akti gan nosaka, ka šī funkcija ar 2010. gadu pāriet plānošanas reģionu kompetencē.
– Esmu pārliecināta, ka daudzus jautājumus novadu pašvaldības, izveidojot atbilstošu struktūru un profesionāli strādājot, var atrisināt. Te drīzāk ir jautājums par to, cik prasmīgi novadu domes izvēlēsies cilvēkresursus un spēs organizēt darbu, paredzot un izpildot veicamās funkcijas, – uzsvēra Ruta Klodāne.
Kaut arī likumā ir atrunāts, ka rajona padomes darbiniekus pārņem Madonas novads, bažas par darba saglabāšanu daudziem no viņiem paliek.
Mani kā iestādes administrācijas vadītāju arī nodarbina jautājums, cik cilvēkiem no pašreizējā rajona padomes sastāva darbs saglabāsies arī novada domē. Šo jautājumu esam centušies noskaidrot, taču tas nav izdevies un rajona padomes darbinieki ir neziņā par sava darba turpmākajām iespējām. Pašlaik ir daži cilvēki, kas darbu jau ir sameklējuši, taču pārējie ir neziņā par to, kas būs turpmāk.
Rajona padomes ilgās pastāvēšanas laikā ir izveidojusies arī veiksmīga sadarbība ar daudziem ārvalstu partneriem, kā arī iedibinātas labas tradīcijas. Šobrīd nav skaidrs, vai ar rajona padomes beigām gals nepienāks arī tam.
– 20 gadu ir uzturēti stabili kontakti, un būtu žēl tos nesaglabāt. Jautājumi par sadarbības un sadraudzības nākotni ir bijuši aktuāli pirms katrām vēlēšanām gan pie mums, gan sadarbības partneriem. Pašlaik svarīgākais jautājums ir par to, kā jaunveidojamo novadu pašvaldības vērtēs ilggadējās sadarbības sniegtās iespējas. Priekšvēlēšanu laikā atskanēja bezatbildīgi izteikumi par to, ka rajona padome savas darbības pēdējos divos gados neko citu nav darījusi, kā vien braukājusi pa ārzemēm. Šajā kontekstā ieteicams iepazīties ar iepriekšējo gadu rajona padomes publiskajiem pārskatiem. Vienā no tuvākajiem laikraksta „Stars" numuriem tiks ievietots arī pārskats par rajona padomes darbu 2008. gadā. Vēlos uzsvērt, ka tas, ka mums ir izveidojusies aktīva sadarbība un labi kontakti, nenozīmē, ka braukā rajona padomes locekļi un darbinieki, pie sadarbības partneriem dodas mūsu skolēni, izglītības darbinieki, brauc arī uzņēmēji, sociālie darbinieki, tautas mākslas kolektīvi, mākslinieki u. c., tāpēc šādus izteikumus es vērtēju kā populistiskas, deklaratīvas un bezatbildīgas frāzes.
Personīgi es vēlētos, lai paliek visas rajona padomes pozitīvās iestrādnes, ne tikai sadarbība ar ārvalstu partneriem. Šobrīd ir jautājums par to, vai nākotnē turpināsies tik plaši tautas mākslas kolektīvu pasākumi, kādus mēs nesen Madonā redzējām, vai turpināsies mūsu bibliotēkas un muzeja organizētie pasākumi, vai vietējo pašvaldību izglītības, kultūras, sociālie un citi darbinieki saņems atbilstošu metodisko vadību utt. Manuprāt, ir svarīgi nepazaudēt labās iestrādnes, – jaunās novadu domes pārņemt rajona padomes iedibinātās tradīcijas aicināja Ruta Klodāne.
Kompensācijas
Pirms dažām nedēļām lielu ažiotāžu sabiedrībā izraisīja televīzijas raidījumā „Nekā personīga", šķiet, īpaši sarūpēta, publiskotā informācija par to, ka Madonas rajona padomes izpilddirektore Ruta Klodāne un galvenā grāmatvede Lana Saulone pēc rajona padomes likvidācijas saņems iespaidīgas kompensācijas. Raidījumā bija minēts, ka Ruta Klodāne saņems atlaišanas pabalstu 14 498 latus, savukārt galvenā grāmatvede – 12 600 latu. Rajona padomes izpilddirektore sižetu un tajā paustos apgalvojumus nosauca par lētu sensāciju meklēšanu un mēģinājumiem skaitīt neeksistējošu naudu cita cilvēka iespējamās nākotnes makā.
– Bija Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas pieprasījums 2008. gadā, ka, pamatojoties uz Ministru kabineta noteikumu Nr. 713 „Par rajona pašvaldības reorganizācijas kārtību" 4. pielikumu, rajona pašvaldībai bija jāparedz rajona pašvaldības plānotie izdevumi 2010. gadā, kurā bija jāparedz mēneša atlīdzība rajona pašvaldības administrācijas vadītājam, kompensācija rajona pašvaldības administrācijas vadītājam saskaņā ar Darba likumu, mēneša atlīdzība rajona pašvaldības amatpersonai, kura kārto grāmatvedību, kompensācija rajona pašvaldības administrācijas amatpersonai, kura kārto grāmatvedību, saskaņā ar Darba likumu, izdevumi par zvērināta revidenta pakalpojumiem rajona pašvaldības 2007. gada pārskata sagatavošanai, rajona pašvaldības administrācijas izdevumiem par komunālajiem, sakaru pakalpojumiem 2007. gada decembrī atbilstoši izrakstītajam rēķinam 2008. gada janvārī, arhivēšanas darbu izmaksas, tai skaitā dokumentu sakārtošanas izmaksas un dokumentu nodošanas izmaksas valsts arhīvu glabāšanā.
Aprēķina modelis, kas saistīts ar izmaksām darbinieku atlaišanas gadījumā, visiem paredzēts vienāds – atbilstoši Darba likumam un citiem spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Ņemot vērā finanšu situāciju valstī un aktualizēto jautājumu par darba samaksu, atlaišanas pabalstiem, pensiju izmaksām, bezdarbnieku pabalstu izmaksāšanas ilgumu un apjomu, paredzētā darba atlīdzība un kompensāciju izmaksa tuvākajā laikā un arī nākamgad nav prognozējama. Televīzijas raidījumā bija sasummēti nereāli skaitļi, kuru saņemšanu piedēvēja divām darbiniecēm un pasniedza to tā, it kā šīs summas jau būtu izmaksātas, – skaidroja rajona padomes izpilddirektore Ruta Klodāne.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS