Pagājušajā piektdienā, 5. jūnijā, Ministru kabinetā notika reģionālo plašsaziņas līdzekļu pārstāvju tikšanās ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski, kuras laikā tika runāts par valsts budžeta grozījumiem, strukturālajām reformām un ekonomikas stimulēšanas pasākumiem.
Tikšanās ievadā Ministru prezidents preses pārstāvjus iepazīstināja ar plānotajiem pasākumiem saistībā ar budžeta grozījumiem.
– Aktuālākais jautājums vēl aizvien ir 2009. gada budžeta grozījumi un sarunas ar ārvalstu aizdevējiem par tālāku starptautiskā aizdevuma saņemšanu. Vakar (4. jūnijā) budžeta grozījumi tika pieņemti Saeimā pirmajā lasījumā, bet ir skaidrs, ka uz otro lasījumu nāksies iesniegt papildu priekšlikumus budžeta deficīta samazināšanai. Par konkrēto priekšlikumu apjomu vēl notiek sarunas ar starptautiskajiem aizdevējiem, taču jebkurā gadījumā ir skaidrs, ka samazinājuma apjoms būs pietiekami liels un skars praktiski visas nozares. Mēs maksimāli centīsimies pasargāt sociālo sfēru. Attiecībā uz pašu procedūru jāsaka, ka mums ir vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem, ka šis ir veids, kā mēs virzāmies uz priekšu, to parāda arī Eiropas Savienības ekonomikas un monetāro lietu komisāra Hoakina Almunjas teiktais, ka šie budžeta grozījumi ir solis pareizajā virzienā, taču nenoliedzami nepieciešami vēl papildus izdevumu samazinājumi (ar informāciju par to patieso apmēru sabiedrība tika aplaimota uzreiz pēc vēlēšanām. – Aut.), – par to, ko sabiedrība uzzināja 8. jūnijā, neminot konkrētus skaitļus, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis pastāstīja jau 5. jūnijā, tiekoties ar plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem.
Sildīs ekonomiku
Budžeta izdevumu apcirpšana nav vienīgais, ar ko pēdējā laikā nodarbojas Ministru kabinets. Tiek domāts arī par ekonomiku stimulējošiem pasākumiem.
– Vienošanās ar aizdevējiem un budžeta grozījumi ir svarīgi, lai mēs turpinātu saņemt starptautisko aizdevumu, bet tikai ar to vien mēs Latvijas ekonomiku neatveseļosim, tāpēc šobrīd pastiprināti tiek strādāts pie ekonomikas sildīšanas pasākumiem. No konkrētiem pasākumiem, ko varu minēt, ir tas, ka ar 1. jūniju ir sākusi darboties eksporta kredītu garantijas sistēma, kas ļaus Latvijas uzņēmējiem kāpināt eksporta apjomus, piedāvājot saviem ārvalstu partneriem iespēju izmantot atliktā maksājuma nosacījumus. Par šo jautājumu tika diskutēts daudzus gadus, un beidzot mēs šo sistēmu esam iedarbinājuši. Tāpat esam pārdalījuši ES fondu līdzekļus, lielāku atbalstu dodot uzņēmējdarbībai, mājokļu siltināšanas programmām un piešķirot papildu līdzekļus arī bezdarba problēmu risināšanai gan bezdarbnieku pārkvalifikācijai, gan pagaidu sabiedriskajiem darbiem pašvaldībās. Budžeta grozījumos, neraugoties uz izdevumu samazināšanu, esam piešķīruši papildu 66 miljonus latu ES fondu līdzfinansējumam, lai varētu turpināt fondu līdzekļu apguvi, – veicamos un jau uzsāktos pasākumus minēja Ministru prezidents.
Atbalsts mazajiem uzņēmumiem
Reģionālās preses pārstāvju uzmanības lokā bija arī jautājums par atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem. Kā zināms, tieši uz maziem, nereti ģimenes, uzņēmumiem ar 5-10 darbiniekiem turas daudzu valstu ekonomika, taču Latvijā šobrīd prasības no VID, PVD un citu iestāžu puses mazajiem un lielajiem uzņēmumiem daudz neatšķiras, līdz ar to mazo un vidējo uzņēmumu dibināšana un funkcionēšana ir apgrūtināta.
– Esam diskutējuši par pasākumiem, kas nepieciešami mikrouzņēmumu atbalstam. Piemēram, tas ir jautājums par atskaišu sistēmas būtisku vienkāršošanu tieši šiem uzņēmumiem. Lai viņiem nav jāsniedz atskaites katru mēnesi, kā tas ir lielajiem uzņēmumiem, un lai šīs atskaites ir vienkāršākas. Kopumā mehānismi, kurus vajadzētu piemērot mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, ir zināmi, vienīgi ir jāpieslīpē programma šo pasākumu ieviešanai, – norādīja Valdis Dombrovskis, vienlaikus vairoties nosaukt konkrētu laiku, kad šī programma varētu ieraudzīt dienasgaismu.
Žurnālisti arī vēlējās zināt, vai valdība ir atmetusi ideju par iespēju ieviest progresīvā ienākuma nodokli, par kura nepieciešamību diskusijas nav rimušas jau vairāku gadu garumā.
– Ideja par progresīvo nodokli visu laiku kaut kur gaisā ir bijusi. Konceptuāli par to var diskutēt, taču nodokļa ieviešana ir saistīta ar riskiem, ka vairāk tiks maksātas aplokšņu algas, tāpēc šis priekšlikums vēl ir rūpīgi jāizvērtē, jo aplokšņu algu skaits palielinās jau tagad.
Pašlaik vairāk būs arī jāpievēršas nelegālās nodarbinātības jautājumiem, jo parādās tendence, ka cilvēks aiziet no darba, saņem bezdarbnieka pabalstu, bet vienlaikus turpina nelegāli strādāt.
Mums jāatceras, ka Igaunijā, Lietuvā un arī Krievijā nav progresīvā nodokļa. Protams, daudzās Eiropas valstīs tas ir ieviests, taču šajās valstīs nav tādas aplokšņu algu maksāšanas tradīcijas, kāda ir pie mums. Vienīgais veids, kā ar to cīnīties, ir ekonomikas atveseļošana, jo mēs jau redzējām, ka tad, kad ekonomika valstī gāja uz augšu, daudzi uzņēmumi izgāja no pelēkās zonas un legalizēja algas. Tagad, kad ekonomika iet uz leju, tendence ir pretēja, un VID iespējas ir tādas, kādas tās ir – visus aplokšņu algu maksātājus dienests neizķers. Ar represīvām metodēm šo problēmu var daļēji risināt, taču aplokšņu algu maksāšanu pilnībā izskaust nav iespējams, – par progresīvā ienākuma nodokli skeptiski izteicās Valdis Dombrovskis, vēl nezinot, ka jau pēc dažām dienām valdības ārkārtas sēdē tā ieviešanai tiks dota zaļā gaisma.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 11.06.2009.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS