Atbilstība trūcīgās personas statusam no jauna aprīlī konstatēta uz pusi mazākam cilvēku skaitam nekā 2009. gada janvārī. Trūcīgās personas statuss saglabājas 5,2% rajona iedzīvotāju, t. i., 2167 personām.
Madonas rajona padomes galvenā speciāliste sociālās palīdzības jautājumos Staņislava Pommere par situāciju rajonā stāsta: – GMI pabalsta saņēmēju skaits no 2009. gada janvāra (GMI saņēmēju skaits – 328) līdz aprīlim (GMI saņēmēju skaits – 467) pieaudzis par 42%. Izlietotie līdzekļi GMI pabalstam rajonā ir 12 000 latu, t. i., 4 reizes vairāk nekā 2008. gadā (2008. gadā vidēji GMI pabalstam tika izlietoti 2888 lati). Šobrīd tiek apkopoti jaunākie dati par maiju. Kā rāda statistika par aprīli, iespējams, arī maijā būs vairāk cilvēku, kas pieprasīs trūcīgās personas statusu.
No 2009. gada janvāra līdz aprīlim par 50% pieaudzis arī dzīvokļa pabalstu pieprasītāju skaits. Janvārī dzīvokļa pabalstus pieprasījušas 153 personas, aprīlī – 290. Diemžēl to saņēma tikai 84%. Galvenais iemesls tam ir naudas līdzekļu nepietiekamība, kas liek sociālajiem dienestiem samazināt līdz šim piešķirto pabalstu apjomu. Aprīlī, salīdzinot ar janvāri, dzīvokļa pabalstiem izlietoto līdzekļu apjoms pieaudzis par 37%.
Nemainīgs no janvāra līdz aprīlim palicis pabalstu apjoms, kas pašvaldībās tiek izmaksāts personām, kuras par saviem līdzekļiem nevar apmaksāt veselības aprūpes pakalpojumus. Ik mēnesi no sociālā budžeta veselības aprūpes pakalpojumu apmaksai tiek tērēti apmēram 4000 latu, pieprasītāju skaits – 155 personas.
Pagājušajā, 2008., gadā pabalstos rajonā vidēji mēnesī tika izmaksāti 27 000 latu, šogad šī summa mēnesī sasniedz 37 000 latu, t. i., par 10 000 latu vairāk. Jācer, ka ekonomiskā situācija tik ļoti nepasliktināsies, līdz ar to nepieaugs pieprasījums pēc sociālās palīdzības pabalstiem, un līdzekļu apjoms pabalstiem būs pietiekams, lai apmierinātu iedzīvotāju pamatvajadzības.
– Tā kā valstī pašlaik ir smaga situācija, arī Dzelzavā ir palielinājies pabalsta saņēmēju skaits. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, cilvēku, kas griežas pēc palīdzības pašvaldībā, ir vairāk. Vispirms viņi jautā, vai nav darba. Bezdarbnieku ir daudz vairāk, cenšamies viņiem palīdzēt. Arī summa, kas izmaksāta pabalstos, ir augusi. Laukos stāvoklis ir smags. Lai palīdzētu darba meklētājiem, ir izveidota sadarbība ar Nodarbinātības valsts aģentūru. Reizi nedēļā aģentūra izsūta darba piedāvājumus. Es šos paziņojumus izvietoju gan pagasta padomē, gan pie pasta, gan veikala. Diemžēl uz vietas Dzelzavā darba nav, – skaidro Dzelzavas pagasta padomes sociālā darbiniece Elvīra Agarelova.
Jautāta, kādus pabalstus vairāk cilvēki pieprasa, Elvīra Agarelova skaidro: – Tas ir GMI un dzīvokļa pabalsts. Tāpat izmanto arī pabalstu malkas iegādei. Mēs piešķiram arī brīvpusdienas bērniem no maznodrošinātām un trūcīgām ģimenēm, finansējam medikamentu iegādi. Maksājam arī mācību pabalstu. Ļoti gribētos, lai turpmāk būtu vairāk darbavietu ne tikai pašvaldībā, bet arī novadā. Novadā būtu nepieciešams sociālais darbinieks, kas atbild ne tikai par pabalstiem un to piešķiršanu, bet arī speciālists, kas var palīdzēt psiholoģiski. Dzirdot ziņas no valdības, ka arī turpmāk tiks samazināts budžets, no kā cietīs pensionāri, sociālā joma, atliek secināt, ka turpmāk sociālajam darbiniekam būs vēl vairāk darāmā. Lai normāli nodrošinātu sociālo palīdzību, pašvaldībā tomēr ir nepieciešami vismaz trīs darbinieki, kas strādātu ar ģimenēm ar bērniem, veiktu aprūpi mājās, sociālā darba organizators. Darbu ir daudz, un viens cilvēks nespēj tikt ar visu galā.
Arī Aronas pagastā ir pieaudzis to cilvēku skaits, kam tiek piešķirts trūcīgās personas statuss. Turpina Lolita Tipaine, Aronas pagasta sociālā darba speciāliste: – Vairāk šo statusu iegūst ģimenes, kurās ir bērni un vecāki kļūst par bezdarbniekiem. Šobrīd, sakarā ar ekonomisko situāciju valstī, iedzīvotājiem izmaksājam GMI pabalstu un dzīvokļa pabalstu. Svarīgs ir arī medicīnas pabalsts. Pašlaik jānodrošina valsts noteiktie pabalsti, kaut gan iepriekš piešķīrām arī citus. Satrauc arī situācija, kas notiks pēc tam, kad apvienosimies novadā. Jācer, ka būs iespēja apvienot sociālā darba speciālistu resursus, kas ļaus efektīvāk, kvalitatīvāk strādāt ar sociālā riska skartajām personām, ģimenēm. Būs lielāki resursi, un spēsim vairāk un profesionālāk palīdzēt klientiem.
Autore: AGRITA NUSBAUMA