Latvijas Bankas (LB) līdz šim klajā laistās monētas jo viegli atrod ceļu pie pircējiem – kā dāvana, piemiņa vai kolekcijas vērtība. Katra monēta, gan apgrozības naudiņa, gan jo īpaši jubilejas un piemiņas monētas, ir mākslas darbs un reizē stāsts, kurā nereti sakausēti jo dažādi pavedieni no Latvijas vēstures, gara darbinieku dzīves, kas līdzējuši to veidot, mākslas, bet arī atgādnes par pavisam konkrētām reālijām, kas mums pašiem un pasaulei veido stāstu par valsti. Tādu monētu tapšanas ceļš nav vienkāršs.
Izlolo dizaina komisijā
Ikvienas sudraba, zelta, bimetāla, kā arī parastā metālā kaltās īpašās apgrozības monētas ideja tiek izlolota LB Monētu dizaina komisijā, kurā jau gadiem kopā strādā gan mūsu bankas speciālisti, gan dažādu nozaru speciālisti – zinātnieki, vēsturnieki, mākslas zinātnieki, piemēram, Ramona Umblija, Jānis Stradiņš, Ilmārs Blumbergs, Imants Lancmanis un Imants Ziedonis.
Ik sēdē domas un darbi koncentrējas daudzos slāņos – pie aizsāktiem, pie aizsākamajiem un perspektīvā iespējamiem darbiem: komisijas dalībniekiem priekšā tiek liktas kādas monētas (dažreiz – arī vairāku) grafiskā dizaina lapas, ko piedāvā dizaina mākslinieks, monētas zīmējumu iemiesojums ģipsī, ko piedāvā tēlnieks; diskusijās tiek apspriesta un koriģēta ikviena nianse, milimetri mijas ar filozofiskiem jēdzieniem, līdz mākslinieku piedāvātais un ekspertu redzējums saplūst vēlamajā mākslas tēlā; tiek briedināti jau aizsāktie monētu stāstu scenāriji, kā arī provocētas jaunu ideju brāzmas. Komisijā risināmo uzdevumu sarežģītība un tēla filozofijas līmenis atšķiras – viena lieta, kad jāizveido apgrozības monēta ar skaidri izprotamu un konkrētu tēlu (kliņģeri, čiekuru vai Jāņu vainagu), un pavisam kas cits, ja top jubilejas vai piemiņas monēta, kas simbolizē kultūrvēsturisku procesu, māksliniecisku vai filozofisku faktu. Taču vienkāršs nav neviens uzdevums, vai runa būtu par pūcessaktu vai valsts neatkarību.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS. 17.07.2007.
Autors: MĀRTIŅŠ GRĀVĪTIS
Latvijas Bankas preses sekretārs