Maijs, kā jau anticiklona apstākļos tam jābūt, atnāca ar pavisam lēniem ziemeļu un austrumu puses vējiem, sausu gaisu, kas naktīs atdzisa zem nulles – salnas. Tās gan nekādu postu nespēja nodarīt, jo augļu dārzā ziedpumpuri vēl nebija vērušies.
5. un 6. maijā, vējiem iegriežoties vairāk no rietumu puses un ienesot mitrākas gaisa masas, sāka līņāt. Kļuva siltāks arī naktīs. Pēc lietus smaržoja plaukstošās lapas. Pašā vakarā pavisam klusu no kārklu audzes saklausīju lakstīgalas balsi. Vēl pēc stundas jau varēja dzirdēt vistīrāko dziesmu. Iespējams, godbijībā pret dziedoni citu putnu balsis bija pieklusušas.
10. maijā sāka ziedēt ievas un nākamajās dienās – arī ķirši. Piebildīšu, ka Sibīrijā, kur cilvēki vispār, salīdzinot ar Baltijas valstīm, vairāk izmanto brīvā dabā augušās dabas veltes, vasaras beigās savāc ienākušās ievogas, kaltē un samaltas visu ziemu pievieno, cepot maizi, kā arī saldajiem ēdieniem. Savulaik slavenais selekcionārs Mičurins sekmīgi sakrustoja ķiršus ar ievām, panākot, ka zaros ķirši aug ķekaros. Taču, šķiet, šis un arī daudzi citi viņa eksperimenti nu aizmirsti.
Ievziedu laikā, kā zināms, parasti uznāk aukstums. Arī šogad. 12., 13., īpaši 14. maijā
ieplūda aukstākas un ļoti aukstas gaisa masas no ziemeļiem un ziemeļaustrumiem. 14. maijā termometra stabiņš tā arī nepacēlās virs +3°, bet arī nenoslīdēja zemāk.
Diezgan vēsas bija arī turpmākās dienas. Krietni siltāks kļuva ar 17. maiju. Tā kā vējš pierima, dienas kļuva vasarīgi siltas un, beidzot, naktis arī. 18. maija rītā, kā sāka no paša rīta, vālodze sauca, šad tad gan ieturot pār traukumus, visu dienu. Daudzi cilvēki joprojām tic, ka vālodze dziedot tāpēc, lai piesauktu lietu, jo viņa tā īsti varot padzerties tikai lietus laikā. Ne mazāk svarīgs novērojums, kas arī saistās ar vālodzes atlidošanu un dziesmas uzsākšanu, ir seno Latvijas zemkopju plaši izplatītā atziņa, ka, ja vālodzes ir klāt, tad var bez bažām droši sēt visas siltumprasīgās kultūras – gurķus,
ķirbjus, pupiņas u. c.
Par vālodzi ir vēl cits, tiesa, mazāk zināms tautas novērojums – vālodze dzied, augstos kokos laidelēdamās. No kurienes vislabākā atbalss – tur arī ligzda būvējama.
Meteorologu ilglaicīgie novērojumi maiju raksturo pavisam īsi – visskaidrākais un sausākais mēnesis gadā. Tieši tāpēc ar vislielākajām bažām bija jāuzlūko aktīvs ciklons, kas ar pērkonu, krusu, lietusgāzēm Latvijai pārbrāzās no 21. līdz 24. maijam. Un nu jau otrs – ar 27. maiju. Ir novērotāji, kas uzskata, ka tas ir tikai ciklonu sērijas sākums. Vai tie turpināsies jūnijā?
Autors: ILMĀRS PURIŅŠ
Cesvainē