Šogad Vasarsvētki tiks svinēti 31. maijā. Vasarsvētki ir baznīcas svētki, kas jau kopš seniem laik iem ir t ikpat noz īmīgi kā Lieldienas.
Šī diena gan jūdiem, gan kristiešiem saistīta ar baznīcas dibināšanu. Sakarā ar lielajiem jūdu svētkiem, Dieva likumu došanas dienu, Jeruzalemē bija ieradušies svētceļnieki no visas pasaules. Jūdu baznīcas dibināšanas atceres dienā 3000 jūdu pieņēma kristīgo ticību un kristījās, tādā veidā likdami pamatakmeni universālajai kristīgajai baznīcai Vasarsvētku dienā.
Kristīgajā pasaulē šie svētki pazīstami kā Pentakosta diena, kuras nosaukums atvasināts no grieķu vārda pentakostos – ‘piecdesmitā', jo tie svinami tieši 50 dienu pēc Kristus augšāmcelšanās. Sadzīves ieražās var atrast dažas latviskas iezīmes – tas ir laiks, kad laukos un tīrumos valda lielā sējas rosība, atlidojušie putni iekārto savus mājokļus. Laime gaidāma tajā mājā, kuras paspārnē bezdelīgas vij ligzdas. Vasarsvētki latviešu paražās ir līdzīgi Jāņiem, jo Vasarsvētkos visu māju un pagalmu pušķoja ar meijām, tāpat kā Jāņos – ar jāņuzālēm.
Agrākos laikos Vasarsvētku sestdienā tie, kam bija tāda iespēja, tīrīja sētu, sakopa istabas, slaucīja pagalmu, izpušķoja māju un pagalmu ar bērziem, ievu un pīlādžu ziediem un citiem zaļumiem. Meijas lika mājas durvju priekšā, pie klēts durvīm, pie vārtiem, nesa istabā, klētī, kūtī, rijā. Meijas un puķes lika pie katras gultas.
Šī diena arī baznīcā saistīta ar svinīgu līksmību, jo tiek atzīmēta Svētā Gara izliešanas diena. Baznīca šajā dienā aizliedza gavēt, kā arī mesties ceļos dievkalpojuma laikā. Dažas baznīcas nosauca šo dienu par "pashas dienu ar rozēm", jo, lai atcerētos Svētā Gara nākšanu pār mācekļiem, tajās no to jumtiem kaisīja rozes. Lai dievlūdzējiem atgādinātu Svētā Gara ierašanos ar vētru, citās baznīcās tika pūstas
trompetes.
Daži Vasarsvētku ticējumi
Ja Vasarsvētku meijas velk pa zemi, var dabūt kašķi.
Vasarsvētku naktī pieguļnieki ziedo Pieguļas mātei olas, alu, pienu, gaļu, tā pasargājot zirgus no vilkiem un slimībām.
Vasarsvētkos nedrīkst doties zvejā, ja to neievēro, tad pinas un plīst tīkli.
Autors: ROBERTS VEIPS