Ja nespējat novaldīt sajūsmu par simpātiskajiem bērzlapju podiņiem, kruzuļainajiem saules krāsas gaileņu jumtiņiem, pamatīgajiem beku stumbeņiem un majestātiskajiem milžiem – dižsardzenēm – un nevarat vienaldzīgi paiet garām vientuļam apšu beku pudurītim vai zeltainu sviestabeku pārītim, visticamāk, esat kaislīgs sēņotājs.
Veselīgs hobijs
Sēņošana ir lielisks aktīvās laika pavadīšanas veids, kas prasa tikai labu noskaņojumu un gatavību doties cīņā ar knišļiem un zemajiem, atsperīgajiem egļu zariem. Tā nav nodarbe mājās sēdētājiem, jo, lai salasītu pietiekami daudz cepuraino meža iemītnieču, ar ko iepriecināt savu un mājinieku vēderus, nāksies krietnu brīdi iztikt bez ērta zviļņa un mīkstām čībām. Sēņošanai ir vairākas priekšrocības, un viena no tām ir ļoti noderīgā kustību aktivitāte, ko nodrošina meža stigu un taku nelīdzenums, nelielas ielejas un nepārtrauktā saliekšanās, pamanot dziļi krūmos saaugušus beku bariņus. Arī svaigais meža gaiss nāk par labu veselībai un sniedz atpūtu no pilsētas izplūdes gāžu un dūmu mutuļiem. Bez tam sēnēs kā uzturlīdzeklī ir daudz vērtīgu vielu, kuru dēļ ir vērts pacensties palocīt savu muguru un pieliekties, lai iegūtu kādu garšīgu sēni. To taukvielas ir bagātas ar dažnedažādiem vitamīniem, ēteriskajām eļļām un citām vielām, kas nāk par labu cilvēka organismam. Un ne viens vien tautas medicīnas paņēmiens balstās uz sēņu ārstējošajām īpašībām.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS. 14.07.2007.
Informācijas avots: "KURZEME"