– Maijs ir mans mēnesis, – smaidot apstiprina madoniete MAIJA MASTIŅA. Izrādās, viņai šajā mēnesī ir ne tikai vārdadiena, bet divas dienas vēlāk – arī dzimšanas diena. Šogad pie tam ļoti skaista un zīmīga. – Kad kādreiz vaicāju mammai par vārda izvēli, viņa apgalvoja, ka citādas domas nemaz nav bijis: paraugies apkārt, viss zied, tas taču ir skaistākais laiks, kāds vien var būt! Un tā tas tiešām ir, – atzīst Maija. Kopš atjaunota Latvijas neatkarība, Maijas svētku dienās iekrīt arī Mātes diena, lai gan viņa savā dzimšanas dienā mammu vienmēr atceroties pirmām kārtām. – Es domāju, citādi nemaz nevar būt, jo kam tad mēs esam pateicīgi par savu nākšanu šajā pasaulē? Sanāk, ka man Mātes diena ir bijusi vienmēr, vēl pirms tā oficiāli ierakstīta kalendārā, – smaida Maija.
Jau no piektās klases Maija zinājusi, ka būs friziere. – Tur variantu nebija. Ja nebūtu tikusi Rīgā skolā, būtu lieli kreņķi un asaras. Pēc astotās klases trīs gadus nomācījos profesionāli tehniskajā vidusskolā, ieguvu gan profesiju, gan vidējo izglītību. Tā tiešām ir brīnišķīga skola, kur sagatavo labus meistarus, – jau ar šābrīža skatu vērtē Maija, bet pieredze viņai nav nekāda mazā. Savā profesijā pavadīti jau vairāk nekā 30 gadu. Pirmā darbavieta bijusi Madonas sadzīves pakalpojumu kombināta frizētava „Daile". Kad sākusies privatizācija, viņas – četras kolēģes – nodibinājušas savu uzņēmumu. – Toreiz pat kārtīgu SIA statūtu paraugam nebija, – atceras Maija. Taču visu laiku gribējies kaut ko savu. Un nu jau vairāk nekā piecus gadus viņai ir sava frizētava. – Šajā ziņā sapnis ir piepildījies. Strādājam divatā ar Santu Lapsiņu. Izveidojies savs klientu loks. Ar daudziem tā sarasts, ka liekas – vai simt gadu esam pazīstami. Kopīgas bēdas un prieki izdzīvoti. Reizēm tā frizūra pat nav galvenais, svarīgi no sirds ar kādu izrunāties, – atzīst Maija.
Zīmīgi, ka arī Maijas meita Sanita ir izmācījusies par frizieri. – Viņa man no mazām dienām pa frizētavu dzīvojās, un es pat biju nedaudz izbrīnīta, kad viņa paziņoja, ka kļūs par frizieri, jo redzēja taču, ka darbs nav nemaz tik viegls. Patlaban Sanita, kā daudzi jaunieši no Latvijas, jau četrarpus gadus strādā un dzīvo Anglijā un pagaidām par atgriešanos nedomā. Šefs ar viņas darbu ir ļoti apmierināts, arī klienti pieņēmuši. Un, ja konservatīvie angļi uzticas viņas prasmei, tad jau šķiet, ka viss kārtībā, – spriež Maija. Bet, vaicāta par brīvo laiku, mazliet pārsteidz. Izrādās, ka viņa ir kaislīga makšķerniece. – Tas mums abiem ar vīru Māri sens vaļasprieks – makšķerēt braucam gan ziemā, gan vasarā. Agrāk, kad vairāk bija jārūpējas par ģimeni, sanāca tā retāk, bet pēdējos četrus piecus gadus esam pievērsušies tai lietai nopietnāk. Ne jau vienmēr loms ir tik noteicošs, cik – atpūsties, pabūt pie dabas, prom no visiem pilsētas trokšņiem, putnus klausīties (un pie Lubāna to netrūkst – gulbji, zosis, dzērves, mērkaziņas). Arī dzeguze šopavasar jau saklausīta…
Autore: BAIBA MIGLONE