– Ar sportu esmu uz „tu" jau apmēram no trešās klases un tā līdz pat šim brīdim, – atzīst Bērzaunes pamatskolas direktors un sporta skolotājs ZIGMUNDS ĀBOLIŅŠ un smejot piebilst, ka tas, iespējams, arī tāpēc, ka vārds viņam savulaik iedots par godu vienam no Latvijas motosportistiem: – Tēvs, atgriezies no motokrosa tepat Madonas kartinga trasē, esot teicis mammai, ka dzirdējis interesantu vārdu – Zigmunds, un tā arī palicis…
– Esmu dzimis un audzis madonietis. 1981. gadā pabeidzu Madonas 1. vidusskolu, tad četri studiju gadi Latvijas Valsts Fiziskās kultūras institūtā, un atpakaļ uz Madonu. Mana pirmā un vienīgā darbavieta ir Bērzaunes pamatskola, kur 1985. gadā sāku strādāt par sporta skolotāju. Kopš 1991. gada esmu arī skolas direktors, bet paralēli turpinu mācīt skolēniem sportu.
Sportot sāku skolas laikā pie skolotāja Saulīša, vēlāk turpināju trenēties pie Aivara Bebriša un Egila Ziņģīša. Viņi mani ievadīja sportā, un tā arī sportā esmu palicis – gan mācot jauno paaudzi, gan pats sportojot, gan iesaistoties sporta dzīves organizēšanā. Kad sāka jukt sporta biedrības, ar domubiedriem nodibinājām sporta klubu „Savējie", kas joprojām aktīvi darbojas gan riteņbraukšanā, gan orientēšanas sportā, gan citās aktivitātēs, piedalījāmies un arī paši organizējām savas vīru spēles. Mums ir izveidota sava riteņbraukšanas komanda „Mežmalas MTB". Komandai ir veicies, jo finansiāli mūs atbalsta „A. A. & Būvkompānijas" Arvīda Apfelbauma personā, bet bez finansēm šajos laikos ir grūti uzturēt jebkādu sporta veidu, pie tam kalnu riteņi ir gana padārgs sporta veids. Diemžēl krīze dzen ķīli arī sportā, – atzīst Zigmunds.
– Jā, arī pats joprojām sportoju – skrienu, braucu ar riteni, varbūt vairs ne tik aktīvi kā agrākajos laikos, tomēr man nekad nav bijis pārtraukuma vai negribēšanas. Citi aizbildinās, ka, gadiem ejot, vairs nav motivācijas sportot. Es uzskatu, ka katram laikam ir sava motivācija. Kad biju jauns, saprotams, gribēju sasniegt maksimālos mērķus, tagad ir citas prioritātes. Sportā esmu ievilcis arī dēlu Edgaru, kas mācās Madonas pilsētas 1. vidusskolas 10. klasē. Viņš nodarbojas ar vieglatlētiku un riteņbraukšanu, savukārt piektklasniece Renāte apmeklē vieglatlētikas treniņus un mūzikas skolu. Taču nekad neesmu spiedis viņiem ar sportu nodarboties obligāti, piespiedu kārtā, kā tas reizēm ir, kad vecāki ir sportisti, mūziķi utt. Tā ir viņu izvēle, bet tajā pašā laikā nedrīkst būt tā, ka visa diena paiet, piemēram, sēžot pie datora. Mūsu sportiskās gaitas aktīvi atbalsta arī dzīvesbiedre Zanda, kas ir ķīmijas skolotāja Madonas pilsētas 1. vidusskolā. Viņa iesaistās arī sacensību organizēšanā. Var sacīt, ka sports ir mūsu ģimenes hobijs, – atzīst Zigmunds Āboliņš.
Autore: BAIBA MIGLONE