27. aprīlī Madonas kultūras namā kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri diriģenta Normunda Vaiča vadībā uzstājās tikko prestižajā 55. Marijas Kanalsas pianistu konkursā Barselonā uzvaru guvušais Vestards Šimkus.
Meistara spēli pēc viņa paraugstundām Spānijā mēs Latvijā dzirdējām pirmie, pirms vēl 29., 30. aprīlī Vestards Šimkus muzicēja klausītājiem Rīgas Lielajā Ģildē.
Protams, ka esam izredzētie un nemirstīgas mūzikas lutināti, un tas tāpēc, ka Madonā ir lielisks instruments un pianists Vestards Šimkus nemēdz lauzt reiz izteiktus solījumus. Pērn 27. martā Madonas kultūras namā viņš teica, ka vēlas Madonā atgriezties atkārtoti, un nu, starptautiskas karjeras noslogojumā, tas godam piepildīts.
– Pirms vairāk nekā gada Vidzemes puses vērtīgāko instrumentu – Madonas koncertflīģeli – ieskandēja klavierspēles ģēnijs, pasaules līmeņa pianisma zvaigzne Vestards Šimkus, – uzrunā teica Madonas pilsētas domes sabiedrisko attiecību speciāliste Dzintra Stradiņa. – Arī otrais „Steinway" darba gads ir sācies ar izcilākā latviešu pianista pieskārienu. Instrumentu, tāpat kā rekonstruēto kultūras namu, ir braukuši apbrīnot tuvi un tāli ciemiņi, un visi ir novērtējuši milzīgo ieguldījumu, ko pilsētas kultūras objektu sakārtošanā veikusi Madonas pašvaldība. Madonā radīti vislabākie apstākļi pilnvērtīgas kultūras dzīves attīstībai. Kad līdzīgā koncertā tiksimies atkal pēc gada, kultūras nams būs atdzimis pilnībā, jo šonedēļ tiks uzsākta kultūras nama rekonstrukcijas otrā kārta.
Sabiedrisko attiecību speciāliste piebilda, ka Madona ir maza pilsēta ar lielām ambīcijām un „mūsu šābrīža ambīcija ir būt klātesošiem visaugstākās raudzes mūzikas koncertā, kur ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri uzstāsies pianists Vestards Šimkus".
Klausoties Johannesa Brāmsa Otro koncertu klavierēm ar orķestri, nācās aizdomāties par to, no kurienes dzimst lielas mūzikas pārlaicīgā un noslēpumainā būtība, kas ir tās esences pirmavots un iedvesmotājs. – Laikā, kad Brāmss šo mūziku komponēja, viņš bija aizrāvies ar dzīvi dabā, peldēšanos ziemā un ironisku attieksmi pret pilsētvides smalkajām aprindām, – kā atbildi jautājumam dzirdēju Vestarda Šimkus komentāru. Arī paša Vestarda izauklētie izteiksmes līdzekļi, šķiet, dzimst no neiztraucēta klusuma, no dabā un sevī rastām pārdomām, tāpēc neapgrūtina ar krāpniecisku dvēselīgumu vai emocionāliem samezglojumiem. Piedevās nospēlētais M. Balakireva skaņdarbs savukārt apliecināja Vestarda Šimkus tehnisko spožumu. – Toreiz, kad 19. gadsimta beigās krievu komponists radīja savu Austrumu fantāziju, Krievijā nebija neviena pianista, kas to varētu nospēlēt, – komentēja mākslinieks. – Šodien Madonā – latviešu pilsētā – latviešu pianists to mēģinās izdarīt…
Neatlaidīgu aplausu pavadīts, Vestards Šimkus nospēlēja arī vienu no Jāņa Mediņa 24 dainām un brīvā interpretācijā uzstāšanos noslēdza ar populārās dziesmas „Labu nakti" atskaņošanu. Ko tur lai piebilst – lieliski, paldies un uz tikšanos nākamreiz, Meistar!
Autore: INESE ELSIŅA
LAIMDOTAS IVANOVAS foto