Senie latvieši uzskatīja, ka zemi var kustināt no Jurģu dienas, 23. aprīļa. Tomēr daudzviet jau zemes darbi ir sākušies, un, kā atzīst lauksaimnieki, jāizmanto katra diena, jo vietām jau kļūst par sausu, bez spirdzinošā lietus augsne izžūst.
Vakar, sastopot Barkavas puses zemes īpašnieku, uz jautājumu par pavasara apstākļiem dzirdēju atbildi, ka viss, kas nebūs paspēts laikus, atspēlēsies un zemītes gatavība jānoķer īstajā brīdī. Auglībai vajadzīgs arī lietus, bet izskatās, ka jārēķinās ar to, ka var būt arī sauss pavasaris.
Sausums ir arī valsts kasē. Nodokļu ieņēmumi valsts budžetā par 12,8% atpaliekot no iepriekš plānotā apjoma, un, kā liecina jaunākā Finanšu ministrijas apkopotā informācija par valsts pamatbudžeta ieņēmumiem līdz 19. aprīlim, valsts konsolidētajā budžetā izveidojies deficīts 354,2 miljonu latu apmērā. Kā jau Ministru prezidents komentējis, būs jāturpina pieņemt nepopulārus lēmumus. Vai ir redzama robeža griešanai, ekonomēšanai, apcirpšanai, samazināšanai un atlaišanai? Ko darīt tiem, kas optimizēti, kam arī bezdarbnieka pabalsts vairs nepienākas, bet jauna darbavieta nav atrasta (un tās arī nav tik viegli atrodamas)? Laukos domā, ka atliek tikai rakt zemi.
Kā gatavoties grūtajiem un varbūt vēl grūtākiem laikiem, laukos zina – jāuzrok (jāuzar) vairāk zemes, jāiestāda vairāk kartupeļu, vēl kāda papildu vaga jāatvēl burkāniem, bietēm, kāļiem, rutkiem, jāiestāda kāposti, un, ja ir kūts, jānobaro sivēni. Tātad atkal jāveido naturālā saimniecība, kad var izdzīvot no tā, ko paši izaudzē un saražo, veikalā nopērkot vien sāli, cukuru, eļļu, sērkociņus, maizi, kam arī kāds lats jānopelna. Kaut pārdodot pilsētniekiem to, kas vairāk izaudzēts. Neviens gan nezina, kas sagaida rudenī, bet cerība paliek – ja iestādīsi, kaut kas taču izaugs.
Vai tiešām šopavasar redzēsim vairāk apstrādātu zemes stūrīšu un apsētu lauciņu, vai būs tendence ģimenēm izbraukt no lielpilsētas uz laukiem ne vien atpūsties, bet arī apstrādāt zemi un izaudzēt sev nepieciešamo pārtiku? Kāda sēklu veikalā uzrunātā saimniece par to tikai pasmaidīja: – Tie, kas strādāja, arī strādās, kuri nestrādāja – tos pie zemes nedabūt. Tie novāks citu izaudzēto. Tomēr, ja jāizvēlas starp rakt vai nerakt, tad labāk tomēr – darīt, jo zemes rušināšana atbrīvo arī no stresa.
Autore: IVETA ŠMUGĀ