Pēc plūmju noziedēšanas bieži varam redzēt augļaizmetņus ar melniem caurumiņiem.
Vaininieki ir plūmju gaišās zāģlapsenes (retāk plūmju tumšās zāģlapsenes) kāpuri ar raksturīgu blakšu smaku, kas bojā augļaizmetņus, izēdot aizmetušos kauliņus, arī mīkstumu. Viens kāpurs sabojā 3-5 auglīšus. Pēdējos gados, kad plūmēm ziedpumpuri bija sekmīgi pārziemojuši, novēroti masveidīgi plūmju zāģlapsenes bojājumi 40-60% no augļaizmetņiem, kas pēc bojājumiem nobirst. Kāpuru attīstība ilgst vidēji 17-25 dienas, pēc tam tie iekūņojas un ziemo augsnē 10-15 cm dziļumā, diapauze var būt pat trīs gadi.
Apkarošanas pasākumi ir šādi: regulāra apdobju augsnes apstrāde, tā pakļaujot kokonu iznīcināšanai, kā arī bojāto augļaizmetņu savākšana un likvidēšana.
Plūmju vainagos ieteicams izlikt pudeļtipa traukus ar rūgstošiem saldiem šķidrumiem (vecu ievārījumu) pirms ziedēšanas sākuma, kad sākas zāģlapsenes lidošana.
Problemātiska kaitēkļa apkarošana ir dārzkopības kooperatīvu dārzos, kur parasti netiek vienlaicīgi veikti apkarošanas pasākumi, tāpēc efektīvāks apkarošanas pasākums ir plūmju apsmidzināšana ar piemērotu insekticīdu uzreiz pēc noziedēšanas (birst ziedlapiņas), kad parasti zāģlapsene jau ir uzsākusi olu dēšanu plaukstošu ziedu kauslapās. Ieteicams sistēmas iedarbības insekticīds, var būt arī pieskares tipa insekticīdi ar šādām darbīgajām vielām: dimetoāts, deltametrīns, lambda-cihalotrīns, esfenvalerāts, kas jāizsmidzina kāpuru šķilšanās laikā. Ziedēšanas laikā insekticīdus nepielieto, lai kukaiņi apputeksnētāji veiktu savu darbu.
Par augļu koku kaitēkļu izplatību un attīstību var uzzināt VAAD mājas lapā www.vaad.gov.lv, kur būs brīdinājumi par kaitīgo organismu parādīšanos.
Autors: IMANTS KĀRKLIŅŠ,
agronoms, VAAD vecākais inspektors
AUTORA foto