Pēdējā laikā virmo kaislīga domu apmaiņa laikrakstā "Stars", sarunās pilsētas iedzīvotāju starpā par Madonā iecerētās koģenerācijas stacijas celtniecību.
Neesmu speciālists ne siltumapgādes, ne koģenerācijas lietās, bet, iepazīstoties ar laikrakstā un TV3 raidījumā "Nekā personīga" teikto, rodas jautājums, kādēļ iecerētā jaundibināmā uzņēmuma pārstāvji un atsevišķi domes deputāti tik neatlaidīgi pūlas un visiem iespējamajiem līdzekļiem cenšas panākt līguma noslēgšanu. Kam tas ir izdevīgi? Protams, jaundibināmā uzņēmuma dibinātājiem. Paredzētajā variantā neko neiegūst, izņemot iespējamos zaudējumus, Madonas siltumtīklu uzņēmums.
Jaundibināmajam uzņēmumam ar 10 000 latu statūtkapitālu vajag galvotāju kredītu saņemšanai darbībai ar vairāk nekā 7 miljonu latu apgrozījumu. Par to netiešā veidā tiek iecerēta pilsētas dome. Parakstot šo līgumu, pilsētas dome padarīs par ķīlniekiem ne tikai siltumenerģijas patērētājus, bet arī visus pilsētas iedzīvotājus ņemto kredītu atdošanas un neveiksmīgas darbības gadījumā. Vai tas ir vajadzīgs pilsētas iedzīvotājiem?
Pēc J. Adamovičas avīzē rakstītā un A. Dombrovska piesardzīgi izteiktā, jaundibinātais uzņēmums ziemā nespēs nodrošināt nepieciešamo siltumenerģijas piegādi Raiņa ielas un Jaunlazdonas dzīvojamajā rajonā. Siltumtīkliem esot neziņā, kad tāds brīdis pienāks, būs visu laiku jātur gatavībā katlumājas un apkalpojošie darbinieki. Tas viss prasīs zināmus finansiālos līdzekļus. Vai tas siltumtīkliem ir izdevīgi un vajadzīgi? Protams, nav.
Siltumtīklu saimniecība pamatā ir sakārtota un spējīga pastāvīgi funkcionēt. Nekādi apšaubāmi līgumi, kas ierobežo tās brīvu un neatkarīgu darbību, tai nav vajadzīgi. Pilnīgi pievienojos un atbalstu J. Adamovičas laikrakstā izteikto viedokli.
Principā neesmu pret koģenerācijas stacijas celtniecību, bet ne jau ar tādiem noteikumiem. Iesaistiet šajā pasākumā citus Madonā esošos lielkapitāla uzņēmumus un kapitāla turētājus.
Siltumtīkliem nav jāslēdz nekādi līgumi un jāuzņemas jebkādas saistības. Mēs nezinām, kādi būs siltumenerģijas ražošanas avoti un izmaksas pēc 3, 5, 7 un vairāk gadiem. Ja siltumtīkliem būs izdevīgas un pieņemamas piedāvātās siltumenerģijas izmaksas, viņi to iegādāsies, bet koģenerācijas stacija savā darbībā lai panāk, ka to pērk. Iecerētā koģenerācijas stacija savstarpējās attiecībās ar klientu ir pārdevējs un pircējs.
Visā pasaulē pastāv tikai viens nosacījums: ja ir izdevīgi – pērku, nav izdevīgi – nepērku. Kad Madonā tika celti lielveikali un "Statoil", "Lukoil", tie taču neprasīja līguma slēgšanu ar pilsētas domi, ka Madonas iedzīvotāji iepirksies tikai viņu uzņēmumos.
Ievēlējot domes deputātus, madonieši dāvāja tiem savu uzticību, cerot, ka tie rūpēsies par viņu labklājību un aizstāvēs viņu intereses. Vai tiešām viņi būtu kļūdījušies? Bet kļūdu jau varēs vēl labot.
Noslēgt minēto līgumu, kas skar visas pilsētas iedzīvotāju intereses un labklājību, nerēķinoties ar iedzīvotāju viedokli, būtu neētiski, ja ne vairāk.
Iepazīstiniet pilsētas iedzīvotājus ar pilnu līguma tekstu! Dodiet pilnu izsmeļošu pamatojumu! Sarīkojiet atklātu apspriešanu, diskusiju! Sarīkojiet referendumu un paprasiet madoniešiem, vai viņi vēlas kļūt par ķīlniekiem apšaubāmu nosacījumu darījumā!
Madonieši, esiet modri! Neticiet pasaciņām par piena upēm ķīseļa krastos! Tā nemēdz būt. Nekādu līgumu! Punkts.
Autors: LEONĪDS VESELOVS
Madonā