Pavasara ainava: atlidojušie gājputni – gulbji un meža zosis – nosēžas uz tīrumiem, kur vērojamas ūdens lāmas. Augsnes sasaluma vairs nav, tas saglabājies vien tur, kur saulei ēnas puse vai ilgāk stāvējis sniegs.
Izvērtējot rudens arumu, to paraušot vaļā un skatot pēcpļaujas atlieku stāvokli iepriekšējā gada labības sējumos, nākas secināt, ka tās nav sadalījušās. Tas vērojams sevišķi tajos laukos, kur vēls rudens arums. Strādājot augsni, sējot pēckultūru, nesadalījušās atliekas var būt infekcijas avots radniecīgai kultūrai – labībai. Secinājums viens – laikus veikts rudens arums aizvien ir stabilākas un kvalitatīvākas nākamā gada ražas garants.
Ziemas rapša sējumi cieš no liekā mitruma augsnē, vietvietām saskatāmas ūdens lāmas uz rapša sējumiem, it sevišķi smagajās māla augsnēs. Rapša ziemošanu ietekmēja rudens lietavas un pavasara sniega kušanas ūdeņi. Vidēji izkritumi laukos ir no 5 līdz 25%, lielākais rapša izkrišanas procents ir smagajās augsnēs ar uzskaitīto faktoru kopumu, kur tas bija iesēts nesastrādātā augsnē. Pēcpļaujas atliekas paildzināja ūdens piesaisti un radīja labvēlīgus apstākļus pamatkultūras izslīkšanai, sakņu kakla un stublāju puves izplatībai 2-15% augu. Rapša sējumos konstatēta sausplankumainība, kas ir rudens infekcijas rezultāts 5-15% augu ar nelielu bojājuma pakāpi. Rapsim 2-4 apakšējās lapas ziemošanas rezultātā ir atmirušas. Iestājoties veģetācijas periodam, jāveic virsmēslošana.
Ziemas rudzi Austrumlatvijā pārziemojuši samērā labi. Tā sējumu daļa, kas atrodas ūdenī, ja virszemes ūdeņi netiek novadīti, iet bojā gaisa trūkuma un mikroorganismu pastiprinātas iedarbības dēļ. Sniega kušana noritēja strauji, lija lietus, tas bremzēja sniega pelējuma attīstību. Tomēr apsekotajos laukos sniega pelējums Fusarium nivale inficējis 5-10% augu, visvairāk skarta lapu virsma, mazāk – stublājs. Sējumos uz lapām konstatēta arī rudens infekcija – pelēkplankumainība. Tās ierosinātāji ir vairāki uz 5% augu ar maznozīmīgiem bojājumiem. Rudziem jau sāk veidoties jaunās saknītes līdz 1 cm garumā.
Ziemas kviešu sējumos konstatēta sakņu puve, kas skārusi 6% augu, un šim apjomam būs tendence palielināties. Tīrumos uzkrājušās ūdens lāmas, vietām meliorācijas sistēmas nestrādā, jau rudenī tika konstatēti izkritumi 1% platībā, kas bija vēlas sējas rezultāts. Tagad ūdens nenovadīšanas dēļ no sējumiem gaidāmi izslīkumi, sevišķi tur, kur smagāka māla augsne. Sakarā ar pozitīvāku gaisa temperatūru un pārmitriem augsnes apstākļiem aktivizēsies sakņu un stiebra pamata puvju darbība.
Atjaunojoties veģetācijai, nepieciešams izvērtēt sējumus un dot papildmēslojumu.
Gatavojoties vasarāju graudaugu sējai, atcerēsimies aizvadītā rudens ražas vākšanas apstākļus, kad graudi dīga vārpās. Ir pēdējais laiks pārbaudīt sēklas materiāla kvalitāti, dīdzību.
Lai iegūtu agru kartupeļu ražu, no pagraba, kur temperatūra +3oC vai otrādi – silts pagrabs un kartupeļi asno, kastītes ar kartupeļiem iznesīsim gaišās telpās jarovizēšanai. Asni veidosies zaļi un nestiepsies garumā, bet kartupeļi, iestādīti +8oC siltā augsnē, ļoti ātri sadīgs, ātri dos ražu. (Atcerēsimies, ka, ja kartupeļiem divreiz nolauž asnus, tie vairs asnus neveido.) Jāņu dienā varēs jau nogaršot jauno ražu, it īpaši, ja stādījums tiks pārklāts ar agrotīklu.
Aicinām saimniekus regulāri apsekot savus sējumus, lai laikus pieņemtu pareizos lēmumus.
Informāciju par kultūraugu kaitēkļu un slimību izplatību un attīstību varēs iegūt internetā VAAD mājas lapas www.vaad.gov.lv sadaļā "Brīdinājumi par kaitīgo organismu parādīšanos".
Autors: IMANTS KĀRKLIŅŠ,
agronoms,
VAAD speciālists
prognožu jomā
AUTORA foto