Madonas pilsētas domē jau notikušas vairākas darba grupas sanāksmes, kurās tiek diskutēts par SIA „Madonas siltums" un SIA „Madonas bio enerģija" līguma projekta nosacījumiem saistībā ar siltumenerģijas iespējamo pirkšanu no SIA „Madonas bio enerģija".
Viens no deputātiem, kas iebilst pret iecerētā līguma slēgšanu, ir Madonas pilsētas pašvaldības vadītāja vietnieks Valentīns Rakstiņš.
– Kāpēc esmu pret to? Madonas pilsētai principā tiek piedāvāta jauna siltumpiegādes sistēma, pie tam pirmo reizi piesaistot privāto kapitālu. Tas ir ļoti nopietns jautājums, pret ko daudzus gadus esam iebilduši, baidoties, ka galarezultātā tas varētu novest pie pašvaldības siltumtīklu uzņēmuma privatizācijas, – savu pozīciju skaidro Valentīns Rakstiņš. – 15 gadu jeb pēdējos četrus sasaukumus daudz tika domāts un darīts Madonas pilsētas siltumapgādes sistēmas sakārtošanā un katlumāju rekonstrukcijā. Lielāko daļu no iecerētā esam izpildījuši. Siltumu Madonā tagad nodrošina ievērojami mazāks katlumāju skaits nekā pirms gadiem desmit – vairs nav katlumājas ne Raiņa, ne Lauku, ne Rūpniecības, ne Saules ielā. Kā kurināmo vairs neizmantojam mazutu, esam pārgājuši uz vietējo kurināmo – šķeldu. Galvenais, kas vēl ir jāizdara, – jānomaina siltumtrases nedaudz vairāk nekā 2 km garumā, kā rezultātā samazinātos siltuma zudumi aptuveni uz pusi. Citiem vārdiem, sunim esam jau pārkāpuši, palikusi vien aste, bet tagad izrādās, ka ne tam sunim esam kāpuši pāri…
Katlumājas spēj nodrošināt nepieciešamo jaudu pilsētā, un tās pat netiek darbinātas ar maksimālo jaudu, neraugoties uz to, ka ar siltumu jānodrošina arī jaunā sporta halle. Par to, ka ir rezerve, pārliecinājāmies arī šajā Latvijas klimata standartiem atbilstošajā ziemā. Tāda, kāda tā bija šogad, Latvijā ir novērojama visbiežāk.
Izvērtējot katlumāju tehnisko stāvokli, jāatzīst, ka tas, izņemot varbūt Cesvaines ielas katlumāju, ir labs. Jā, Zābera ielas katlumāja darbojas jau 11 gadu, bet arī tai ir vēl 20 gadu garantija, tas nozīmē, ka nekas pamatīgs šajā laikā tur nebūs jāiegulda. Augu ielas katlumājas rekonstrukcija tika pabeigta tikai pagājušajā gadā. Turklāt tā, līdzīgi Zābera ielas katlumājai, tika būvēta bez steigas, izvēloties labāko, nevis lētāko variantu, un arī tai ir ap 30 gadu garantija. Savukārt Cesvaines ielas katlumājā, kas būvēta pēc principa „ātrāk", ir minimālas problēmas ar katliem, bet tās ir labojamas, atklātie defekti tuvākajā laikā ir jānovērš, taču tas ir jādara nesasteigti, pieņemot pārdomātus lēmumus un izsvērtus risinājumus.
Sarunās ar SIA „Madonas siltums" speciālistiem jau izskan priekšlikums, ka varbūt pat varētu samazināt tarifu par kādu latu, ņemot vērā, ka, iespējams, nākamajā apkures sezonā tiks iepirkta lētāka šķelda, kā arī to, ka katlumājas, pateicoties rekonstrukcijai, strādā ekonomiskāk. Šāds priekšlikums tiek apdomāts, pat neraugoties uz to, ka SIA „Madonas siltums" par 30 000 latu ir palielinājušies kredīta maksājumi, par ko gan neviens īpaši nerunā. Banka vienpusēji ir izmainījusi aizdevuma līguma nosacījumus, un tagad kredīta maksājums no 90 000 ir palielinājies līdz 120 000 latu gadā. Ja uzņēmumam nebūtu jāveic šāds papildmaksājums, iespējams, varētu apsvērt iespēju samazināt tarifu pat par 2 latiem.
Paturot prātā, ka SIA „Madonas siltums" noteiktais siltuma tarifs ir sestais zemākais valstī, kā arī to, kādā stāvoklī ir siltumapgādes sistēma kopumā, kas, manā skatījumā, ir viena no sakārtotākajām Latvijā, es neredzu pamatojumu, kāpēc mums tas viss būtu jāsalauž un jāatsakās no 15 gadu darba, neraugoties uz daudziem nezināmajiem nākotnē un šaubīgiem juridiskajiem variantiem, tāpēc mana nostāja, iebilstot pret iecerēto līguma projektu, domāju, ir ļoti loģiska.
Attiecībā uz iepriekš pieņemto lēmumu konceptuāli atbalstīt koģenerācijas stacijas izveidi Madonā mūsu domas nav mainījušās, mēs atbalstām šo ideju, vienīgi nevajag to piesaistīt SIA „Madonas siltums" un Madonas pilsētas iedzīvotājiem, turklāt ar tādiem nosacījumiem, kas būtībā „noliek uz ceļiem" visu Madonas pilsētu. Iecerētā ilgtermiņa līguma sekas izjutīs ne tikai iedzīvotāji, bet arī pašvaldības iestādes, uzņēmumi, firmas, kas izmanto SIA „Madonas siltums" pakalpojumus. Būvējiet lielāku vai mazāku, domājiet par jaunām ražotnēm, kam būtu liels siltumenerģijas patēriņš (piemēram, ādas pārstrādes ražotne), meklējiet saražotās elektroenerģijas un siltumenerģijas noietu! Pie tam, ja tiks piedāvāta lētāka siltumenerģija, nekā spēj saražot SIA „Madonas siltums", uzņēmums taču to pirks – kāpēc lai atteiktos?
Tad jau arī es vai kāds cits varētu sadomāt uzbūvēt lielveikalu ar noteikumu, ka visi Madonas pilsētas iedzīvotāji 20 gadu iepirksies tikai šajā veikalā. SIA „Madonas siltums" jau tiek piedāvāts apmēram tas pats – obligātā kārtā pirkt siltumenerģiju, un tas nav pieņemami. Runa varētu būt vienīgi par to, ka nepieciešamības gadījumā SIA „Madonas siltums" iepirktu tikai daļu no nepieciešamā siltumenerģijas daudzuma, nekādā gadījumā neiznomājot ne Augu, ne Zābera ielas, ne arī kādu citu katlumāju.
Autore: ŽEŅA KOZLOVA