5. aprīlī Madonas muzeja izstāžu zālēs tika atklāta Mākslas dienu izstāde, kurā šogad eksponēti rajona mākslinieku darbi, kā arī sadarbības pilsētas Zviedrijā pārstāves – Ann-Kristīnes Jensmāres (Ann Christine Jensmar) gleznas. Mazajā zālē izvietoti dāņu mākslinieka Laifa Nīlsena darbi.
– Mākslas dienas vienmēr asociējas ar krāsainību, – atklājot izstādi, uzsvēra Madonas muzeja direktore Līvija Zepa. – Tas ir laiks, kad mākslinieki skatītājiem nodod savu ziemā paveikto, un šīs Mākslas dienas ir īpašas, jo mums atkal ir iespēja vērot pašmāju autoru darbus. Tas notiek ne katru gadu, bet ikreiz, kad Mākslas dienās izstādi izliek vietējie mākslinieki, nākas secināt – viņu grupa kļūst aizvien lielāka, rokraksts – daudzveidīgāks. Šogad viņiem pievienojas arī sadarbības partneri no Zviedrijas un Dānijas.
– Mākslas dienu izstāde ir kā plastika un vienlaikus – reizrēķins, – savu redzējumu pauda Madonas pilsētas domes speciāliste Solvita Seržāne. – Tā ir vērtība, ar kuru varam lepoties paši un rādīt arī citiem. Runājot par sadarbību ar Tranosas pašvaldību, jāuzsver, ka tā aizsākās pirms teju 10 gadiem, un sadarbība jau notikusi sociālās palīdzības jomā, pašvaldību darbinieku apmaiņas programmā, arī pašdarbības kolektīvu pieredzes ziņā. Aizvadītajā rudenī sākās sadarbība un pieredzes apmaiņa mākslas jomā. Domāju, ka ieguvējas no tā ir abas puses – gan mūsu mākslinieki, kas pabija Tranosā, gan skatītāji, kam šodien iespēja skatīt zviedrietes Ann-Kristīnes Jensmāres darbus.
– Esmu dzimusi un uzaugusi Tranosā, Zviedrijā, – klātesošajiem pastāstīja māksliniece Ann-Kristīne Jensmāre. – Dzīvoju senču celtā mājā, strādāju vectēva darbnīcā. Esmu precējusies ar Kristeru, un mums ir trīs bērni, četri bērnubērni. Gleznot iesāku 1982. gadā, kad bija piedzimis mans trešais bērns. Pirms tam strādāju par sekretāri, bet jutu, ka gribu nodarboties ar ko citu – ar mākslu. 1983. gadā bija pirmā darbu izstāde – kāds galerists Tranosā mani pārliecināja, lai piedalos. Izstādes dienā biju ļoti nervoza, domāju – neviens manas bildes negribēs redzēt. No izstādes atklāšanas aizbraucu, bet, kad atkal atgriezos galerijā, tur bija pilns ar sarkaniem punktiņiem. Tas nozīmē, ka daudzas bildes jau bija pārdotas. Pēc tam sekoja turpinājums, un nu jau man bijis vairāk nekā 100 izstāžu. Personālizstādes rīkoju Zviedrijā, izstādes bijušas arī Dānijā, Vācijā, Šveicē. Jau sākumā jutu, ka mani apmierina naivisma stils. Tas dod brīvību radīt. Bildēs vienmēr iekļauju cilvēkus, viņi ir samērā apaļi, jo ēd labus ēdienus un dzer labus vīnus. Visi priecājas pilnā sparā.
Māksliniece izteica pateicību par redzēto Madonā un ciemojoties pie Baibas un Eināra Dumpjiem Mētrienas pusē. Madonas pašvaldībai viņa iedāvināja vienu no savām dzīvespriecīgajām bildēm, ko novēlēja novietot bērnudārzā, skolā vai kādā citā sabiedriskā vietā.
Izstādes atklāšanā piedalījās arī Dānijas Kultūras institūta direktors Rīgā Saimons D. Holmbergs (Simon Drewsen Holmbergs) ar kundzi. Tā kā abiem ir vasaras māja Ļaudonā, Madonas muzejā viņi jutās teju kā mājās.
– Mākslinieks Laifs Nīlsens ir no pilsētas, kura lielā mērā atgādina Madonu, – uzsvēra Dānijas Kultūras institūta direktors Rīgā Saimons D. Holmbergs. – Šķiet, viņa darbi reflektē šo nedaudz provinciālo pilsētas izjūtu. Tā ir pilnīgi cita izjūta, nekā zviedrietes Ann-Kristīnes darbos. Dāņa gleznas un grafikas ataino cilvēkus, kuriem jācīnās par savu eksistenci, par izdzīvošanu. Darbos paustā dzīves realitāte ir skarba un industriāla. Gleznas ir tumšas, tomēr to rezonanse ir ne mazāk iespaidīga. Pirms ierašanās Madonā izstāde Latvijā pabijusi jau septiņās vietās.
Dānijas Kultūras institūta direktors pateicās visiem māksliniekiem, kuru darbi izstādīti Mākslas dienu izstādē, piebilstot, ka tie sniedz labu iespaidu par Madonas rajona autoriem.
Autore: INESE ELSIŅA
LAIMAS GARĀS foto