Šī nedēļa ir pavisam pavasarīga arī mūspusē, lai gan mežā sniega vēl pietiek un arī piesaulē agro pavasara vēstnešu – vizbuļu – maigie pumpuriņi nebūt tik viegli neļaujas siltajiem saules glāstiem. Toties, ja nu tomēr iznāk kaut uz brīdi piestāt kādā klusākā meža ielokā, varat kļūt par liecinieku neatkārtojamajai simfonijai, ko rada dzērvju sasaukšanās un zosu klaigas. Arī pēc šīs sniegiem bagātās ziemas ir klāt tik gaidītais pavasaris…
Dabā – jā, bet sabiedrībā? Vai tas palīdzēs pārciest pašreizējo smago krīzi ekonomikā un politikā? Tā vien šķiet, ka kaut kas ir pamainījies arī prioritātēs. Vēl pirms pusgada, pirms dažiem mēnešiem liela daļa Latvijas iedzīvotāju tik ļoti iestājās par grozījumiem Satversmē, kas ļautu atlaist Saeimu, bet vakar ziņa par to, ka deputāti beidzot, pat bez liekām debatēm un lielā vienprātībā, tikai trijiem balsojot „pret", galīgajā lasījumā atbalstījuši Satversmes grozījumus, kas paredz divām trešdaļām pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos iedzīvotāju tiesības atlaist Saeimu, tika uzņemta bez īpašām ovācijām. Vismaz interneta vidē dažas stundas pēc ziņas par šo lēmumu daudz, daudz lielāku uzmanību izpelnījās (un galu galā tas ir tikai loģiski) premjera paziņojums Latvijas Radio par to, ka valsts bankrota gadījumā iedzīvotājiem būs jārēķinās ar drastisku taupību, jo valsts budžeta izdevumi būs jāsamazina nevis līdz 7 vai 5% budžeta deficītam, kā tas patlaban tiek plānots, bet gan jāveido bezdeficīta budžets. Valdis Dombrovskis gan pauda pārliecību, ka tas nenotiks, jo sarunu grafiks ar Starptautisko Valūtas fondu tiek ievērots un nauda Latvijai tiks aizdota. Tomēr neviens bažas par nākotni atņemt nevar.
Bet dzīve tikmēr rit uz priekšu. Valsts prezidents ar kundzi devies vizītē uz kaimiņvalsti Igauniju, kur apmainās ar Igaunijas prezidentu uzmanības apliecinājumiem visaugstākajā līmenī, pasniedzot viens otram abu valstu augstākos apbalvojumus. Un ne tikai viens otram, bet arī dzīvesbiedrēm!
Šī ir arī Lieldienu nedēļa. Ne tik vien laicīgajā pasaulē ar olu krāsošanu, šūpošanos, un gavilēm, bet arī kristīgajā pasaulē. Jau rīt – Lielā piektdiena, tad – Klusā sestdiena un Lieldienu rīts ar savu gaišāko vēsti un apsolījumu – Kristus ir augšāmcēlies! Ar apziņu, ka pēc vistumšākās un drūmākās nakts nāks atkal jauns rīts. Bet mums arī pašiem jārūpējas par to, kāds tas būs.
Autore: BAIBA MIGLONE