Vakar Madonas kultūras namā ar Madonas himnas skaņām tika atklāta 12. Ģitāristu sesija. Šogad sesijā piedalās ne tikai jaunie ģitāristi un bundzinieki, bet arī vokālisti.
Kopumā uz Madonu atbraukuši 102 sesijas dalībnieki, vidējais dalībnieku vecums ir 18 gadu. No visiem jaunajiem censoņiem 31 ir daiļā dzimuma pārstāve, 71 – puisis. Pārskatot reģionālo piederību, jāmin, ka plašāk pārstāvēta ir Vidzeme – 54 dalībnieki (to vidū 28 ir Madonas rajona jaunieši). No Rīgas un Rīgas rajona ieradušies 23 dalībnieki, no Latgales – 16, Kurzemes – 6, Zemgales – 1 dalībnieks.
– Sesijā esmu otro gadu, pagājušajā gadā spēlēju akustisko ģitāru, šogad – basu, – laikrakstam atklāja Edīte Garjāne no Rīgas.
– Atbraucot kaut reizi, ir skaidrs, ka saslimsi ar šo visu, gribēsies braukt vēl un vēl. Sesijā iegūsti tik, cik pats vēlies: ja brauc mācīties, to dabūsi pārpārēm. Atšķirībā no mācīšanās pie privātskolotāja, te var sastapt vēl 70 līdzīgi domājošos, un tā ir neatsverama pieredze. Atgriežoties mājās, ir izjūta, ka iestājusies otrā elpa.
Uz jautājumu, vai ģitāristus uzrunā arī Madonas apkārtne, atbilde skanēja: – Protams, šeit ir ļoti jauki: ir atjaunots kultūras nams, kultūras dzīve rādās kopta un attīstīta. Nav nekādu aizķeršanos, vietējie ir saprotoši un zina, ka pavasara brīvdienās Madonā valda ģitāristi. Skolā, kur pusdienojam, visi ir priecīgi, baro mūs garšīgi – ar vitamīniem, proteīniem un nukleīniem.
Sesijā pirmo gadu piedalās madonietis Vadims Rakstiņš. – Gribu apgūt ģitārspēli, nākamgad beigšu Madonas mūzikas skolas saksofona klasi, ir apņemšanās apgūt arī ģitāras tehniku, – pastāstīja Vadims Rakstiņš. – Esmu dzirdējis par sesiju labas atsauksmes, šogad pārliecināšos par to arī pats.
– Muzikanta mūžs no parasta cilvēka dzīves gājuma atšķiras ar misiju, – atklājot nedēļu ilgo pasākumu, uzsvēra tā organizators Imants Pulkstenis. – Muzikanti un ar mūziku saistītie cilvēki ir izdomājuši un jau zina mūžīgā dzinēja noslēpumu. Varu to piesaukt – tā ir mīlestība. Mīlestība, kas dzīvo mūsos kā putns. Un vislabākā vieta, kur sagatavo šī dzinēja servisa strādniekus, ir sesija – tieši šeit ir paši labākie meistari, skolotāji un lektori.
Turpinājumā klātesošie tika iepazīstināti ar sesijas atbalstītājiem un skolotājiem. Daži no viņiem izteica arī savus vēlējumus.
– Sesijā esmu devīto gadu, – neslēpa Kaspars Ansons. – Un tomēr, iebraucot Madonā, atkal esmu patīkami sanervozējies. Ceru, ka līdzīgi jūtas arī citi meistari un dalībnieki, jo katrs gads Madonā ir citādāks un katrs – ļoti īpašs. Lai izturība visiem nedēļas garumā!
Autore: INESE ELSIŅA
AGRA VECKALNIŅA foto