Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku konferencē, uz ko ieradās arī pieci mūsu rajona pārstāvji, aizvadītajā sestdienā tika lemts par tālāko rīcību saistībā ar finansējumu izglītībai un zinātnei un pedagogu atalgojumu.
Bez tam konferencē tika runāts par jauno projektu „Nauda seko bērnam". Satraukums skolotāju (un LIZDA pārstāvju) domās valda arī par pirmsskolu, profesionālo izglītību, speciālajām un profesionālās ievirzes skolām, kas patlaban ir valsts izglītības iestādes. Tieši valsts finansētās skolas šobrīd cietušas visvairāk, jo pašvaldības savas skolas cenšas iespēju robežās balstīt – apzinoties, ka skola ir pašvaldības seja un vienlaikus – šīs vietas kultūrizglītības centrs.
Dažāda situācija attiecībā uz finansējumu valda pirmsskolas izglītības iestādēs. – Pedagogi, kuri realizē piecgadīgo un sešgadīgo apmācību, ko valsts ir noteikusi kā obligāto izglītību, algas saņem no IZM mērķdotāciju veidā, tāpat kā vispārizglītojošo skolu pedagogi, – laikrakstam skaidro LIZDA Madonas rajona priekšsēdētāja Dace Caune. – Pārējo darbinieku atalgojums ir pašvaldību pārziņā. Pašvaldības, kuras spēj pedagogus finansēt valsts noteiktajos apmēros, to arī dara, bet ir pašvaldības, kas to vienkārši nespēj, tādā gadījumā tiek praktizēta saīsinātā darbdiena, pēc pieciem pēcpusdienā visas grupas apvieno vienā telpā un tamlīdzīgi. Kādreiz tas bērnudārzos bija aizliegts, tagad atsevišķās vietās tā ir realitāte.
Daces Caunes uzskats ir tāds, ka nepieciešama vienotība: pirmsskolas izglītībai jābūt vai nu valsts pārziņā, vai visai – pašvaldību ziņā.
Situācija ārvalstīs šai kontekstā ir dažāda: ir valstis, kur pirmsskola ir tikai pašvaldību pārziņā (ministrija kā instruments veic zinātnisko pārraudzību), un valstis, kur bērnudārzniekus finansē valsts.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 07.04.2009.
Autore: INESE ELSIŅA
Foto no gājiena