Ilggadējā lasītāju jau iecienītā "Latvijas Avīzes" "Sējas un ražas 2009. gada avīzes" autore Ilze Žola: "Marts būs silts un mitrs." Mitrs jau bija, bet kā ar siltumu? To, kaut aptuveni, var aprēķināt katrs. Ir jāzina katras mēneša dienas vidējā diennakts temperatūra. Tad tās visas saskaita un iegūto skaitli izdala ar mēneša dienu skaitu. Tikai salīdzinot šo skaitli ar iepriekšējo gadu šī mēneša temperatūrām, var izdarīt secinājumus. Jā, tikai salīdzinājumi un uz to pamata izdarītie secinājumi ir vienīgais visu lietu mērs.
Vēl interesantāka ir 7. marta "Latvijas Avīze": "Laika posmā aptuveni no 14. līdz 22. martam Eiropu sasniegs plašas arktiskas gaisa masas, kas atnesīs ne tikai salu, bet iespējama arī pamatīga snigšana… pastāv iespēja, ka, līdzīgi kā pērn, arī šogad marta beigās uzsnigs biezākā sniega kārta visas ziemas laikā un arī sals daudz neatpaliks no šoziem fiksētajām minimālajām temperatūrām. Pēc aukstā laika, ko nesīs cikloni no ziemeļiem, laika apstākļus Eiropā, visticamāk, noteiks plašs anticiklons, tādēļ marta beigās laiks lielākoties būs saulains. Naktis sākotnēji vēl būs aukstas, taču saule dienā gaisu krietni iesildīs un gaisa temperatūra pacelsies līdz +10…+15 grādiem…"
Tomēr nekā tamlīdzīga nebija. Nebija nekādu "plašu arktisku gaisa masu", nebija nekāda "plaša anticiklona". Toties bija, kā tas notiek pēdējos gados, un arī aizejošā ziema nav nekāds izņēmums, tikai neievērojami, lēni, vietēji – lokāli (jaunvārds meteoroloģijā mans) procesi atmosfērā. Viss notiek lēnām – pamazām. Kaut arī Latvija ir maza valsts, tieši šo apstākļu dēļ laikapstākļi dažādās Latvijas vietās ir pat ļoti atšķirīgi.
Tie gulbji, kas 11. martā pārlidoja Cesvaini, un tie strazdi, kas 17. martā bija sametušies Cesvaines pilsētiņas ābelēs, pieļauju, nekādi nespēja apjēgt, kāpēc citur Latvijā – ne lidojumam tik tālajā Kurzemē pavasaris kā jau pavasaris, bet te – tikai sniegi.
Katram mēnesim ir savas laikapstākļu īpatnības. Kādu es atceros martu no iepriekšējiem – kādreizējiem gadiem? Nekad nevar redzēt tik augstas, tīras un zilas debesis kā marta rītos. Zilas ir ēnas uz sniega, zils sniegs, zilas tāles, zili meži un tālumā ieplakā ezers. Bet par visu zilākas ir debesis. Tikai tagad, saulei lecot, aukstajā marta rītā jūtama kūstošā ledus smarža. Ar pilnu krūti ieelpojiet šo veselības eliksīru!
Ak, šis šāgada tik netipiskais marts! Kādreiz tas bija mēnesis ar vismazāko nokrišņu daudzumu, turpretī šomēnes sniga un arī lija vismaz 16 dienas, un 29. martā, pāri ejot nokrišņu zonai, rupjās lietus lāses dauzīja māju jumtus sevišķi nikni. Citos gados ledus biezums ezeros martā vairs nepieauga, bet šogad, klātpiesalstot biezajai sniegūdens "putrai", kopējais ledus biezums ir tāds, ar kādu es savā mūžā vēl nebiju sastapies.
Ir arī labas ziņas. Tā kā ziema bija pietiekami auksta, bez atkušņiem ziemas vidū un beigās, nenotika priekšlaicīga ziedpumpuru attīstība.
Autors: ILMĀRS PURIŅŠ
Cesvainē