Nākot pavasarim, ļaudis ar dažādiem rituāliem grib palīdzēt zemes atmodai (kas jau sākusies), nodrošināt un veicināt tās auglību un svētību.
Latviešu galvenā tradīcija ir olu vārīšana un krāsošana, dažādas rotaļas ar olām un šūpošanās šūpolēs. Jāšūpojas augstu, lai vasarā odi neēstu, augtu apaļas telītes, gari lini un piepildītos citi auglības vēlējumi. Šūpošanās tradīcija pazīstama arī Indijā, kur uz to raugoties Dievs: jo augstāk uzšūposies, jo garāki augs rīsi. Bet Lieldienu zaķis ar savām krāšņajām olām atcilpojis no Vācijas, kur pavasara dieviete Ostere to kā labo gariņu sūta pie cilvēkiem, lai noskaidro, kas notiek viņu mājokļos. Kā atalgojumu dieviete reizi gadā ļauj zaķim dēt raibas olas mūsu mītņu tuvumā. Bērni tic, ka tieši zaķis ir atnesis Lieldienu olas, un ļoti viņu gaida.
Šūpošanās saistāma ar uzskatu, ka Lielās dienas rītā saulīte šūpojas. Uzlecot tā arī drebot, trīcot, dancojot. Lai to redzētu, jāpieceļas pirms saules lēkta, jāuzkāpj kalnā, kokā un jāpaskatās caur nokvēpinātu stiklu – ja to redz, būšot visu gadu bagāts.
Raksturīga rituālu pazīme ir īpašu ēdienu gatavošana. Apaļš kā Lieldienu plācenis nav tipisks latviešu paražām, bet olas – gan. Ticējumos olas apaļums ēdot tiek pārnests uz cilvēkiem – uzskatīja, ka tie būs apaļi un veseli kā olas. Un arī viņu mājlopi būs apaļīgi un veselīgi.
Pavasara atmodas dienās arī ūdenim ir sevišķs spēks. Lieldienu rītā agri, pirms saules lēkta vai rītausmā, seja jāmazgā ūdenī, kas tek uz austrumiem, pret sauli. Vislabāk, ja uz upi skrien kreklā, plikām kājām… Tā dara, lai nesāpētu acis, lai būtu skaists un vesels. Meitas pirms saules lēkta upes ūdenī varot pat ieraudzīt mīļoto. Arī zirgus Lieldienu rītā peldinājuši tekošā ūdenī.
Ja grib, lai vaigi būtu sārti, tad Lieldienu rītā pirms saules vajagot apēst trīspadsmit dzērveņu ogu. Dārzā purina ābeles, lai būtu bagāta raža.
Cikos katrs Lieldienu rītā pieceļas, tā ir paša darīšana, taču sagatavoties svētkiem vienalga vajag laikus.
Ar olām skopoties nav vēlams – tās noder olu sišanas sacensībās, pateicībai par labu izšūpošanu. Lieldienās var ģērbties krāsaini un brīvi – atbilstoši pavasarīgajam noskaņojumam. Pūpolu zari arī katram nepieciešami, tiem tāda pati nozīme kā jāņuzālēm Jāņos. Ar pūpola zariņiem vienam otru ieperot, saka: vesels kā pūpols, apaļš kā pūpols; slimība ārā, veselība iekšā! Nopērtie izpērkas ar olām.
Materiālu sagatavoja
DAINA STRADIŅA