Pūpolsvētdiena jeb Pūpolnīca ir svētdiena pirms Lieldienām. Tātad – šosvētdien.
Pēc latviešu tautas tradīcijām kaut vienam no mājas ļaudīm agri rītā jāceļas un jānoper ar pūpolu žagariņiem pārējie mājinieki, lai būtu laba veselība.
Pūpolsvētdienas pēršanas skaitāmpantiņš:
Pūpols, pūpols – apaļš kā pūpols, vesels kā rutks, lunkans kā žagars, sarkans kā ābols, zaļš kā zars, drošs kā lauva, veikls kā vāvere.
Veselība iekšā, slimība ārā!
Pūpolsvētdienas ticējumi:
Pūpolsvētdienā nedrīkst sukāt matus, tad utis augs lielas un apaļas kā pūpoli.
Nedrīkst nest kurināšanai apaļas malkas pagales, tad vasarā redzēs daudz čūsku.
Pūpolsvētdienā galdā liek zirņus, pupas, miežu biezputru, arī putraimus ar zirņiem.
* Kāds laiks Pūpolsvētdienā, tāds būs arī pirmajās Lieldienās.
Ar pūpoliem nedrīkst pērt pa kājām, tad tās paliek resnas. Pēršanai var gatavot speciālas slotiņas no deviņiem kokiem: priedes, egles, paegļa, trejādiem kārkliem un trejādiem citiem lapu kokiem.
Autore: ILVIJA KRĒSLIŅA